Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Kariņš uzskata, ka Ģirģenam bija skaidrāk jāizklāsta ierobežojumi sabiedrībai pirms 9. maija (5)

Sandis Ģirģens un Krišjānis Kariņš.
Sandis Ģirģens un Krišjānis Kariņš. Foto: Evija Trifanova / LETA

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzskata, ka Sanda Ģirģena (KPV LV) vadītajai Iekšlietu ministrijai (IeM) pirms 9. maija bija daudz plašāk jāskaidro sabiedrībai par pulcēšanās ierobežojumiem.

Premjers šodien žurnālistus informēja, ka ir saņēmis ministra skaidrojumu par IeM iestāžu darbu 9. maijā Pārdaugavā, taču viņš ar to nav pilnībā apmierināts. Kariņš uzskata, ka ir viens trūkums, proti, ministram pirms 9. maija bija skaidrāk sabiedrībai jāizklāsta par valstī noteiktajiem pulcēšanās ierobežojumiem un jāaicina ievērot šos noteikumus.

Ņemot vērā minēto, Kariņš uzskata, ka "ir jāstrādā nākotnē, apzinoties cik svarīga ir loma valdības locekļiem, un šim ministram ir jāskaidro pirms notikuma, nevis jāskaidrojas pēc notikuma."

Kariņš nekādus rīkojumus un uzdevumus pēc iepazīšanās ar ministra ziņojumu nav pieņēmis. "Lai būtu skaidrs. Ir jāstrādā uz priekšu un jāmācās no lietām, kas ir nepilnas. Tas ir tas, ko es sagaidu," rezumēja valdības vadītājs.

Kariņš arī nav apmierināts ar to, ka ne visi Latvijā dzīvojoši cilvēki vienoti izprot, cik Otrais Pasaules karš bija traģisks Latvijai. Tas liecina, ka Latvijas izglītības sistēmā un integrācijas procesā vēl daudz kas darāms.

Aģentūrai LETA gan neizdevās iepazīties ar Ģirģena rakstisko skaidrojumu Kariņam. Ģirģena padomniece Beata Jonite aģentūrai LETA teica, ka ministrs nevēlas vēl vairāk eskalēt situāciju un cilāt šo tēmu, tāpēc vēstulē premjeram nekas papildus tam, kas izskanēja vakar notikušajā Saeimas komisijas sēdē, nav minēts.

Jau ziņots, ka Valsts policija un IeM vadība jau kopš 9.maija spiesta uzklausīt kritiku un taisnoties par cilvēku sanākšanu ārkārtējās situācijas laikā pie Uzvaras pieminekļa Rīgā. Vakar iekšlietu ministrs, Valsts policijas un Rīgas pašvaldības policijas vadība tiešsaistē skaidroja savu pozīciju Saeimas komisijai.

Saeimas komisijā VP vadība un Ģirģens viņiem veltīto kritiku noraidīja. Likumsargi ieviesa vairākus pasākumus, lai nepastāvētu masveida pulcēšanās un pārkāpumi. Kopumā policija Uzvaras parkā noformēja 46 administratīvā pārkāpuma protokolus, bet sāka 70 administratīvās lietvedības.

Ģirģens komisijā atgādināja jau pirmdien pausto, ka jebkurā gadījumā tiek analizētas publiski pieejamās fotogrāfijas un video, kā arī tiek rūpīgi vērtēta VP darba kvalitāte, lai pilnveidotu sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.

Tāpat viņš aicināja koalīcijas deputātus būt aktīviem un iesniegt savus priekšlikumus koalīcijas sanāksmēs par 9.maija atzīmēšanas organizēšanu. Ministrs arī piebilda, ka nav nekādu problēmu valdībai vai pašvaldībai pieņemt lēmumu par Uzvaras pieminekļa un tam tuvumā esošās teritorijas slēgšanu. Šādus lēmumus policija nav kompetenta pieņemt, jo tās uzdevums ir nodrošināt sabiedriskās kārtības ievērošanu, viņš atgādināja.

Tāpat ziņots, ka sociālo tīklu platformu lietotāji, vērojot notiekošo Uzvaras parkā, pārmet Valsts policijai bezdarbību un bezzobainību, nodrošinot parka apkaimē pulcēšanās ierobežojumu ievērošanu. Vairāki iedzīvotāji bija publicējuši no attāluma uzņemtus parka foto, kuros izskatās, ka pie Uzvaras pieminekļa pulcējas simtiem cilvēku. Iedzīvotāji pauduši neizpratni un sašutumu, kādēļ policija nekādi nereaģē, sanākušos neizklīdina un neizraksta pārkāpuma protokolus, jo citās situācijās, piemēram, kad parkā sporto četri jaunieši, kārtībsargi uzreiz esot klāt un aizrādot.

Kariņš iekšlietu ministram pieprasījis skaidrojumu par Valsts policijas darbu 9.maijā.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu