Šodien, 13. maijā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks pārrunās Latvijas ekonomikas attīstības iespējas kontrolētas Covid-19 pandēmijas izplatības apstākļos, aģentūru LETA informēja premjera birojā.
Tiešraides ieraksts ⟩ Kariņš un Latvijas Bankas prezidents pārrunā Latvijas ekonomikas attīstības iespējas Covid-19 pandēmijas apstākļos
Video: Preses konference 13. maijā
Iepriekš Ministru prezidents mediju pārstāvjiem atzina, ka, neraugoties uz to, ka Latvijai ir ceturtais lielākais budžeta deficīts Eiropas Savienībā (ES), valstij ir jāturpina ieguldīt līdzekļi atbalsta pasākumos iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
"Latvijā jau ir ceturtais vislielākais budžeta deficīts ES - neskatoties uz to, uzskatu, ka mums ir jāturpina ieguldīt tā, lai varētu stimulēt savu ekonomiku," pauda premjers.
Kariņš akcentēja, ka jau ir pieņemti lēmumi par 950 miljonu eiro lieliem papildu izdevumiem ekonomikas sildīšanai, tajā skaitā pabalstiem. Šajā summā netiek rēķināts tekošais budžeta deficīts, kas veidosies no iepriekš plānotajiem ieņēmumiem, kas valsts budžetā krīzes dēļ tomēr neienāks, izrietēja no Ministru prezidenta teiktā.
Valdības vadītājs norādīja, ka dīkstāves pabalsti ir palīdzējuši 40 000 iedzīvotāju nekļūt par bezdarbniekiem. Reizē Kariņš norādīja, ka dīkstāves pabalstu sistēma vēl būs jāpārveido.
Premjers arī vērsa uzmanību, ka būs vairākas nozares, kas ilgi neatgūsies un kurās tuvākajā laikā nav gaidāma darbinieku atgriešanās. Līdz ar to būs nepieciešams palīdzēt iegūt jaunu izglītību jeb pārizglītoties tiem darbiniekiem, kuriem ilgu laiku nebūs iespēju strādāt tūrisma un ēdināšanas jomā, pauda Kariņš.
Kā ziņots, līdz 9. jūnijam Latvijā ir izsludināta ārkārtējā situācija slimības Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tostarp noteikti dažādi aizliegumi, kas skar ekonomiku, lai aizsargātu iedzīvotāju veselību. Valsts arī ieviesusi atbalsta pasākumus uzņēmēju un strādājošo atbalstam.