Rancāns prasa Ģirģena skaidrojumus saistībā ar notikumiem 9.maijā Uzvaras parkā (9)

Rancāns aicina Ģirģenu, Rīgas pašvaldības un Rīgas pašvaldības policijas pārstāvjus piedalīties 13. maija komisijas sēdē un sniegt skaidrojumus par "sociālās distancēšanās neievērošanu" 9. maijā Uzvaras parkā, Rīgā, kā arī paust viedokli par pirotehnikas izmantošanu, traucējot naktsmieru Pārdaugavā naktī no 9. uz 10. maiju.

"Ņemot vērā lielo rezonansi sabiedrībā par 9. maijā nenodrošinātajiem sociālās distancēšanās pasākumiem Uzvaras parkā, iekšlietu ministrs, Rīgas pašvaldības un Rīgas pašvaldības policijas pārstāvji tiek aicināti uz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 13. maija sēdi, lai sniegtu skaidrojumu par to, kāpēc netika izklīdināta masveida pulcēšanās," pauž Rancāns.

Jau ziņots, ka Valsts policija un Rīgas pilsētas pašvaldības policija 9.maijā Uzvaras parka apkaimē kopumā fiksējusi 44 pārkāpumus, no kuriem 24 saistīti ar pulcēšanās un fiziskās distances neievērošanu.

Sociālo tīklu platformu lietotāji, vērojot notiekošo Uzvaras parkā, pārmet Valsts policijai bezdarbību un bezzobainību, nodrošinot parka apkaimē pulcēšanās ierobežojumu ievērošanu. Vairāki iedzīvotāji bija publicējuši no attāluma uzņemtus parka foto, kuros izskatās, ka pie Uzvaras pieminekļa pulcējas simtiem cilvēku. Iedzīvotāji pauduši neizpratni un sašutumu, kādēļ policija nekādi nereaģē, sanākušos neizklīdina un neizraksta pārkāpuma protokolus, jo citās situācijās, piemēram, kad parkā sporto četri jaunieši, kārtībsargi uzreiz esot klāt un aizrādot.

Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam (KPV LV) pieprasījis skaidrojumu par Valsts policijas darbu 9.maijā, ierobežojot pulcēšanos Uzvaras parkā.

Tikmēr Valsts policija pārmetumus jau noraidījusi.

Arī Ģirģens noraida pārmetumus policijai par kārtības organizāciju 9.maijā Uzvaras parkā, taču uzsver, ka rūpīgi tiks vērtēta likumsargu darba kvalitāte. Ministrs paziņojumā presei norāda, ka valdības izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu, ievērojot distancēšanās prasības. 

"Rīkojums nešķiro cilvēkus pēc tautības, nedala cilvēkus tādos, kuriem ir tiesības nolikt ziedus, un kuriem nav, kā arī respektē katra cilvēka personisko motivāciju ziedu nolikšanai, it sevišķi gadījumos, kad personas piemin bojāgājušos radiniekus. Protams, pastāv izņēmumi attiecībā uz personām, kas atklāti cildina nacistiskās Vācijas un PSRS noziegumus pret cilvēci vai pārkāpj valstī noteikto sabiedrisko mieru un kārtību," norāda Ģirģens.

Šogad cilvēku skaits pie Uzvaras pieminekļa samazinājās vairākas reizes un to apmeklēja aptuveni 20 000 līdz 25 000 cilvēki. Uz vietas pārsvarā neviens ilgstoši neuzturējās, un notika nemitīga cilvēku plūsmas maiņa. Atšķirībā no citiem gadiem, nebija novērojama un netika pieļauta masveida agresija, alkoholisko dzērienu lietošana un rupji sabiedriskā miera un kārtības traucējumi, norāda ministrs.