Zemes magnētiskais ziemeļpols turpina strauji virzīties uz Sibīriju (4)

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Nature Geoscience", zinātnieki izvirzījuši jaunu potenciālo iemeslu šādai negaidītai magnētiskā pola kustībai, proti, iemesls ir divi "negatīvās magnētiskās plūsmas" burbuļi, kas atrodas pie Zemes kodola zem Kanādas un Sibīrijas. 

Tiek uzskatīts, ka Zemes magnētisko lauku rada izkusuša dzels virpuļojošās kustības planētas kodolā. Magnētiskajam laukam ir ziemeļu un dienvidu pols - pozīcijas, kas nemitīgi pārvietojas. Magnētiskā ziemeļpola pozīcija pirmo reizi tika identificēta 1831. gadā. 

Tomēr nākamo gadu desmitu laikā tā pozīcija mainījās. Beigu beigās zinātnieki noskaidroja, ka magnētiskie ziemeļi katru gadu pavirzās aptuveni 10 kilometrus uz priekšu. Tomēr tas mainījās pēc 1990. gadiem, kad šī virzība strauji paātrinājās, sasniedzot jau 40 kilometrus gadā. Kas izraisīja šo paātrināšanos, nav zināms. 

Jaunākajā pētījumā zinātnieki aplūkoja potenciālo iemeslu šai negaidītajai un pārsteidzoši lineārajai kustībai. Proti, tika aplūkoti augstas izšķirtspējas ģeomagnētiskie dati, kas tika savākti pēdējo divdesmit gadu laikā. Atklājās, ka zem Kanādas un Sibīrijas atrodas divi lieli magnētiskie lauki. 

Noskaidrojās arī, ka Kanādas lauks ir izstiepies un vājinājies, ko, visticamāk, izraisījušas izmaiņas Zemes kodola plūsmās kopš 1970. gadiem. Kanādas laukam kļūstot vājākam, palielinās Sibīrijas magnētiskā lauka ietekme, kā rezultātā magnētiskais ziemeļpols virzās uz Sibīrijas pusi. 

Pētnieku modeļi liecina, ka tuvāko desmit gadu laikā magnētiskais ziemeļpols Sibīrijas virzienā pavirzīsies 390 līdz 700 kilometru tālu. 

Pētnieki saka, ka viņi ir pārliecināti par Kanādas magnētisko lauku kā magnētiskā ziemeļpola kustības iemeslu, tomēr, kas izraisījis tā izstiepšanos un vājināšanos, joprojām nav skaidrs.