Allas Jurašas uzņēmums un advokātu birojs no "PNB Bankas" vairāku gadu laikā saņēmis ap pusmiljonu eiro (5)

Aigars Sparāns ir viens no retajiem slepenībā strādājošā Satversmes aizsardzības biroja darbiniekiem, kura vārds samērā regulāri izskan medijos. Par viņa aktivitātēm sprieda Saeimas Nacionālās drošības komitejā. Sparāna aktivitātes pārsniedza pienākumus specdienestā, un viņam piedēvēja lielu ietekmi. 

Sparāns organizēja tikšanās starp Ventspils tranzītkarā iesaistītajiem, tā lasāms Rūdolfa Meroni liecībās Lielbritānijas tiesā. Klīda baumas par kontaktiem ar bijušo "PNB bankas" īpašnieku Grigoriju Guseļņikovu un kādreiz ietekmīgu kriminālo autoritāti Vjačeslavu Šestakovu. Arī ASV vēstniecība SAB vadībai izteica neapmierinātību ar Sparāna darbību. 2018. gada nogalē viņš devās izdienas pensijā. 

Šogad, 28. aprīlī, Valsts drošības dienests Sparānu aizturēja par iespējamu korupciju un valsts noslēpuma izpaušanu. Sparāna mājās veica kratīšanu, tiesa viņu apcietināja. Viņš apcietinājumu pameta pret 50 tūkstošu eiro drošības naudu, ko iemaksāja Sparāna draugi no citām drošības iestādēm. Bijušais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Maigurs Strīķis, kā arī Sparāna advokāti - Aleksandrs Berezins un Alla Juraša, bijušie KNAB izmeklētāji.

Pagājušā gada novembrī risinājās notikumi, kas kļuva par pamatu Sparāna aizturēšanai. Valsts drošības dienests ziņoja, ka aizdomās par ieroču kontrabandu uz kādu no sankcijām pakļautajām Āfrikas valstīm apcietināta kāda persona. Tas bija Konstantīns Soloduha. Esot apcietinājumā, viņš liecināja par kukuli, ko nodevis Sparānam laikā, kad tas vēl bija SAB darbinieks.

"No 2015. līdz 2017. gadam ieskaitot, precīzi nezināmā ne mēnesī, ne datumā viens cilvēks esot devis Sparānam kukuļus trīs reizes ar divu starpnieku starpniecību kopumā par summu 35 tūkstoši eiro. Tātad vienreiz viņš esot devis vai nu 2015. vai 2016. gadā caur vienu starpnieku 25 tūkstošus eiro, it kā esot nodevis. Pats iesniedzējs nevar atcerēties ne mēnesi, ne datumu, ne pat aptuvenu laika posmu, kad tas varēja notikt. Un pēc tam viņš divas reizes pa 5000 eiro esot devis citam starpniekam arī nodošanai Sparānam," sacīja Zvērināts advokāts Aleksandrs Berezins.

Nauda esot dota, lai no Sparāna dabūtu informāciju, kas atrodas specdienestu rīcībā attiecībā par šo iesniedzēju interesējošo objektu.

"Otra lieta, par kuru it kā dota šī nauda ir, lai Sparāns, izmantojot savu stāvokli, sakārtotu problēmas ar konkrētu iesniedzēju interesējošu objektu. Tas tā arī nekad nav ticis izdarīts un, tiekoties ar Sparānu vairākkārt, nekad arī netika vaicāts, vai viņš kaut ko vispār ir darījis par šo naudu," Berezins turpināja.

Sparāna aizstāvji uzskata, ka lieta ir safabricēta, lai iegūtu atļauju kratīšanai Sparāna mājās, lai atrastu jebko, kas viņu kompromitētu. Par to liecinot tas, ka kratīšanā piedalījies arī narkotiku meklēšanas suns. 

"Trešā lieta, kas vedina domāt, ka šis cilvēks ir sniedzis nepatiesu informāciju, ir tas, ka viņš atrodas apcietinājumā. Un ir vispārzināms tajā vidē, kur strādā operatīvie darbinieki un specdienesti. Šis cilvēks, kas atrodas cietumā, ir īpaši ietekmējams, ar viņu ir ārkārtīgi vienkārši vienoties, ka viņš uzražo kaut ko tādu, kas ir nepieciešams dienestam, par to saņemot pretī kaut kādu labumu," viņš stāstīja.

Konstantīns Soloduha ir vairāku ieroču kontrabandas skandālu centrā. 2011. gadā "Nekā personīga" sižetu sērijā izmeklēja Latvijas uzņēmumu saistību ar ieroču kontrabandu no Moldovas uz Kalnu Karabahu. Atklājās, ka organizators bija Soloduha, taču Valsts drošības dienestam tam pierādījumus neizdevās gūt. 2016. gadā Soloduha mēģināja nogādāt kravu uz pilsoņu karā ierauto Jemenu. 

Soloduham izdevās izbēgt no soda par pārkāpumiem ieroču tirdzniecībā. Taču Tukumā esošajai Jūrmalas lidostai, kur viņa uzņēmums "Wings 4 Sky" ir viens no īpašniekiem, Soloduhas reputācija maksāja licenci. Šogad februārī līdz ar Soloduhas aizturēšanu Valsts drošības dienests arestēja arī viņa daļas "Wings 4 Sky". 

Noprotams, ka tieši specdienestu liegums lidostai ir problēma, par kuras atrisināšanu Soloduha maksājis Sparānam.

Aigaru Sparānu pagājušajā nedēļā aizturēja pie restorāna "Erebuni" Purvciemā. Te viņam bija paredzēta tikšanās ar Krievijas pilsoni Romānu Osipjanu.

Restorāna darbiniece apgalvo, ka Osipjans šeit mēdzot iegriezties, jo ir kāda darbinieka radinieks.

Restorānu "Erebuni" vada armēņu ģimene. Romāns Osipjans ir viņu radinieks. Viņš regulāri tiecies restorānā ar Aigaru Sparānu. Osipjans Latvijā dzīvo kopš studiju gadiem, pagājušajā gadā nolēma ieguldīt apsardzes biznesā. Viņš kļuva par līdzīpašnieku bijušā KNAB operatīvā darbinieka Jura Juraša dibinātajā firmā "Grand Force Security".

"Es šajā uzņēmumā tā arī īsti saimniecisko darbību neuzsāku, ņemot vērā to, ka tas lielā mērā sakrita ar manu iesaistīšanos politikā. Ņemot vērā to, ka man pašam laika šai darbībai neatlika, es šīs daļas faktiski atdevu pārējiem dalībniekiem un par turpmāko man vispār nav nekādas informācijas," stāstīja Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas vadītājs Juris Jurašs.

Pazīšanos ar Osipjanu Jurašs noliedz.

"Nezinu, katrā gadījumā tad, kad es biju dalībnieks šajā uzņēmumā, tāda dalībnieka šajā uzņēmumā nebija. Kā jau teicu, es savas daļas es atdevu citiem dalībniekiem, kas tajā brīdī bija aktuāli. Kas pēc tam šajā uzņēmumā nāca ar savu dalību, manā rīcībā informācijas nav," viņš sacīja.

Osipjans ilgus gadus pazīst Vjačeslavu Šestakovu jeb "Sļivu". Par viņu "Nekā personīga" vairākkārt stāstīja 2012. gadā. Igaunija atklāja sava Drošības policijas darbinieka Indreka Podera saiknes ar noziedzīgo pasauli. Pēdas veda līdz pat dzīvoklim Jūrmalā, kur dzīvoja Šestakovs. Krievijā vairākkārt sodīts, arī par slepkavībām, "Sļiva" Latvijā bija ieguvis uzturēšanās atļauju. Pēc Podera liecībām un neatslābstošas "Nekā personīga" uzmanības Valsts drošības dienests uzturēšanās atļauju "Sļivam" atņēma, bet iekšlietu ministrs viņu iekļāva melnajā sarakstā.

Tagad viņš uzturas Vācijā. Osipjans palīdzējis pārdot divus "Sļivas" nekustamos īpašumus Jūrmalā, šobrīd tirgo viņa dzīvokli Rīgā, Skolas ielā. Par abu ciešajām attiecībām liecina fotogrāfija no Šestakova kāzām Vācijā, kur Osipjans bija viens no šaura viesu loka. 

Telefonsarunā ar "Nekā personīga" Osipjans apstiprināja, ka Šestakovu jeb "Sļivu" pazīst, pircis viņam nekustamo īpašumu. 

Gan Osipjana, gan Šestakova advokāte Latvijā ir Alla Juraša. Viņu kā labu speciālisti ieteicis tieši Aigars Sparāns.

"Saistībā ar Romānu Osipjanu - vai nu viņš pats piezvanīja, atsaucoties uz Aigaru Sparānu vai nu Aigars man piezvanīja un jautāja, vai es varēšu viņiem palīdzēt. Jo viņam bija problēmas saistībā ar robežu šķērsošanu," stāstīja Juraša.

Vjačeslavs Šestakovs arī esot pazīstama persona, viņš ir Allas Jurašas klients.

"Arī ir mans klients, un Romāns bija vērsies pie manis ar jautājumu, vai es varēšu palīdzēt Vjačeslava nepilngadīgajam dēlam Kirilam Šestakovam. Jo Kirils Šestakovs bija šeit, pareizāk sakot viņa aizbildņi bija noslēguši līgumu par mācībām šeit, Latvijā. Tas bija arī pusotru gadu atpakaļ kaut kur droši vien, un viņš bija iesniedzis dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai, un bija saņemts ļoti garš atteikums izsniegt uzturēšanās atļauju, jo, izrādās, bērns, kam tolaik, manuprāt, bija 11 gadi, var nodarboties ar izlūkošanu kādas citas valsts labā Latvijā, kas jau izklausās diezgan absurdi," viņa stāstīja.

Birojs šo lietu uzņēmās un uzturēšanās atļauju dabūja, taču uz to brīdi tas vairs nebija aktuāli, jo viņš tika iekārtots mācīties citā valstī.

"Pirms pusgada, droši vien, Vjačeslavs palūdza, tā kā veiksmīga šī juridiskā palīdzība saistībā ar Kirilu, mani apskatīties dokumentus saistībā ar viņa iekļaušanu melnajā sarakstā," sacīja Juraša.

Bijusī KNAB izmeklētāja Alla Juraša darbu korupcijas apkarošanas birojā pārtrauca 2009. gadā. Viņa dibināja juridisko konsultāciju uzņēmumu "Immunitas" un vēlāk kopā ar citu bijušo KNAB izmeklētāju Aleksandru Berezinu izveidoja advokātu biroju. Kad viņas dzīvesbiedrs Juris Jurašs 2016. gadā tika atbrīvots no darba KNAB, viņš kļuva par "Immunitas" valdes locekli.

"Nekā personīga" izdevies noskaidrot, ka lielākais abu uzņēmumu klients līdz šim bijis Guseļņikova "PNB Banka". Periodā no 2014. līdz 2019. gadam "Immunitas" no tās saņēma vairāk nekā 130 tūkstošus eiro, bet Berezina un Jurašas advokātu birojs - 350 tūkstošus. Tātad kopā pusmiljonu.

"Ar "PNB Banku", tolaik "Norvik banku" es jau strādāju ilgus gadus, manuprāt, no 2013. gada, kad vēl nebiju kā advokāte, mani piesaistīja kā juristi, jo bija aizdomas par daudzām korupcijas epizodēm, kas veiktas pret "Norvik banku". Mani piesaistīja, lai es palīdzētu tikt galā, vai tiešām var saskatīt šos korupcijas gadījumus," skaidroja Juraša.

Vismaz viens no "Immunitas" līgumiem ar banku slēgts 2017. gada nogalē, kad firmu vadīja Jurašs. Dažus mēnešus vēlāk "PNB banka" vērsās starptautiskajā tiesā pret Latviju, bet Guseļņikovs ārvalstu medijiem paziņoja, ka Latvijas Bankas prezidents viņam prasījis kukuli. 

2017. gadā, kad Juris Jurašs jau bija prom, šāda interešu konflikta neesot bijis, kā viņš apgalvo. Taujāts, vai informāciju par iesākto izmeklēšanu pret Rimšēviču nenodeva "PNB", viņš sacīja, ka pēc likuma nav tiesības izpaust klasificētu informāciju.

"Šobrīd jūs runājat par kaut kādām iespējamām mistiskām sazvērestības teorijām, kuras, ļoti iespējams, šobrīd arī visvairāk kultivē tieši ar Valsts drošību dienestu saistītas personas un visdrīzāk arī pats Valsts drošības dienests, apšaubot vienas vai otras amatpersonas godaprātu. Es pieļauju un es arī saprotu kaut kādā mērā Valsts drošības dienestu, kurš ir ļoti neapmierināts ar to, ka viņu iecere par šīs ēkas būvniecību Brīvības ielā šobrīd neiet, nevirzās tādā gultnē, kā viņi to vēlētos, un jebkurš, kurš ir iestājies par citu risinājumu," viņš sacīja.

Taujāts, kādus tieši pakalpojumus viņš "PNB bankai" sniedzis, Jurašs atbild, ka tikai juridiskos.

"Neko vairāk kā juridiskos pakalpojumus, kas ir saistīti ar manu profesionālo pieredzi, palīdzot sastādīt dažādus juridiskus dokumentus, tostarp iesniegumus policijai par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kukuļa pieprasīšanām," Jurašs turpināja.

Juraša klients Guseļņikovs vērsās pret Ilmāru Rimšēviču. Zināms, ka izmeklēšana par iespējamu Latvijas Bankas prezidenta korumpētību sākās laikā, ka Juris Jurašs strādāja KNAB. Taču virzība šajā lietā sākās tikai tad, kad Jurašs KNAB pameta. 

Pazīšanās ar Sparānu izrādījusies toksiska diviem ekspolitiķiem. "Nekā personīga" no vairākiem avotiem ieguva apstiprinājumu tam, ka šajā lietā par kukuļa starpniecību aizturēti kādreizējie politiķi Andrejs Panteļejevs un Edvīns Inkēns. Laika posmā, par kuru notiek izmeklēšana, Panteļejevs bija Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

Berezins pauda, ka Sparāns šos divus cilvēkus pazīst.

"Es domāju, ka Sparāna paziņu lokā ietilpst tūkstošiem cilvēku un, jā, arī šie divi cilvēki arī ietilpst šajā lokā," viņš sacīja.

Valdības koalīcijā jau ilgstoši izveidojusies spriedze starp Jauno konservatīvo partiju un KPV LV. Valsts drošības dienests ir KPV LV iekšlietu ministra Ģirģena pakļautībā, tādēļ pastāv bažas, ka Sparāna lieta varētu būt sasteigta politiska spiediena dēļ. 

Video: "Nekā personīga" sižets