"Jaunais normālais" jeb dzīve ar Covid-19 mūsu vidū. Kas pašmāju speciālistiem ir sakāms par nākotni (17)

"Es uzskatu, ka Latvijā nav pietiekami daudz resursu, lai pētītu visus. Jo mēs īsti neatšķiramies no mūsu kaimiņiem, jo vīrusam robežas īsti neeksistē. Igaunijā vīruss tika ievests, bet Lietuvā... Man nešķiet, ka mēs stipri atšķiramies no lietuviešiem. Es uzskatu, ka tas ir kāds metodiskais trūkums vai kļūda, jo, ja mēs vairāk pētītu, jo vairāk gadījumu tiktu atklāti. Vai mēs no pašreizējiem datiem varam izvilkt kādu saslimstības indeksu – es neesmu pārliecināta." Pēc Civjānes domām, ja tiktu veiktas analīzes nejaušām cilvēku grupām, tad labāk varētu noteikt vīrusa izplatību.

Uga Dumpis pauž, ka nav nekāda pamata uzskatīt, ka viss pie mums ir beidzies, jo nekur pasaulē nekas vēl nav beidzies, tāpēc ir jābūt gataviem Covid-19 otrajam vilnim.

"Ir skaidri zināms, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. Bet es negribu apgalvot, ka ir sācies otrais vilnis. Skaitļos variācijas ir pieļaujamas."

Jautāts, kāpēc Latvijā netiek pētīta populācija Covid-19 gadījumā, Dumpis norāda, ka tā tas gluži nav. "Visu laiku tiek pētīta populācija, jo mēs jau ņemam visa veida skrīninga paraugus, mēs jau neņemam tikai no slimajiem. Lielākā daļa paraugu ir ņemti no cilvēkiem bez sūdzībām. Tiek pārbaudītas dažādas populācijas – tie daži tūkstoši dienā veikto analīžu to arī nozīmē."

Dumpis norāda, ka šobrīd ir vērts pētīt riska grupas, jo pie tik zemiem rādītājiem kā Latvijā tas arī esot pamatoti. "Mēs skatāmies medicīnas darbiniekus, sociālos darbiniekus, pansionātus, arī pārdevējus. Tajās valstīs, kur tiek ņemtas populācijas analīzes, tur ir daudz sliktāka situācija nekā pie mums."

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē speciālisti runā, ka daļa ārkārtas stāvokļa ierobežojumu būtu jāievēro līdz tiks izgudrota vakcīna. Taču ir daudzas slimības pret kurām vakcīnas vēl aizvien gaidām. Kāpēc par Covid-19 vakcīnu eksperti ir optimistiski, ka izdosies to atklāt?

1984. gadā ASV veselības ministrijas sekretāre Margareta Heklere preses konferencē Vašingtonā paziņoja, ka zinātnieki ir veiksmīgi identificējuši vīrusu, kas vēlāk kļuva zināms kā HIV, un paredzēja, ka profilaktiska vakcīna būs gatava testēšanai divu gadu laikā.

Gandrīz 40 gadu laikā un pēc 32 miljoniem nāves gadījumu pasaule joprojām gaida vakcīnu pret HIV.

Daudzus gadus pozitīva diagnoze nebija tikai nāvessods - tā nozīmēja, ka cilvēks pēdējos dzīves mēnešus pavadīs, pametot savu mājsaimniecību, savukārt ārsti medicīnas žurnālos diskutēja par to, vai HIV pacientus vispār ir vērts glābt.

Protams, HIV slimniekiem rada unikālas grūtības, un Covid-19 netiek pozicionēts tādā līmenī, tāpēc eksperti ir optimistiskāki attiecībā uz vakcīnas atrašanu.

Bet ir bijušas arī citas slimības, kas ir sajaukušas gan zinātnieku, gan cilvēku prātus. Efektīva vakcīna pret tropu drudzi, kas saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem gadā inficē līdz pat 400 000 cilvēkiem vēl aizvien nav izgudrota. 2017. gadā plaša mēroga centieni to atrast tika apturēti pēc tam, kad tika konstatēts, ka tas pasliktina slimības simptomus.

Dumpis norāda, ka eksperti ir optimistiski, jo, ja ir liela motivācija un nauda, tad vakcīnas izdodas atklāt. Viņš norāda, ka SARS vakcīnai ir bijušas iestrādes un Covid-19 vīruss ir ļoti līdzīgs SARS.

"Tas nav kā no plika gaisa – pie koronavīrusa vakcīnām ir strādāts. Ir pamatotas cerības, ka vakcīnu varētu atklāt. Visticamāk, gada laikā vakcīna varētu būt, protams, ir jautājums par tās drošību."

Liliāna Civjāne par vakcīnu nav tik droša. "Protams, ir daudz pētījumu, kas pierāda, ka lielākajai daļai pārslimojušo veidojas antivielas, bet neviens vēl nezina, cik ilgstošas tās ir. Vai izdosies izveidot vakcīnu, ko vienreiz iepotē un tad visu mūžu cilvēks varēs palikt imūns, vēl nav skaidrs." Civjāne uzskata, ka Covid-19 varētu būt tik pat labi arī sezonāls kā gripa.

"Zināms, ka Covid-19 genomi mainās, jau ir vairākas variācijas un mēs vēl nezinām, vai šīs variācijas ir saistītas ar etnisku piederību. 

Vai nu būs vakcīna, vai būs kāda ārstēšana - neviens par to nevar būt drošs. Ir apmēram pieci ilgstoši pētījumi, kas ir balstīti uz Ķīnas datiem, taču pārējās populācijas ir tikai sāktas pētīt," norāda Civjāne.

Civjāne arī uzsver, ka runas par to, ka vakcīna varētu būt rudenī, ir patiesas, jo "ir dažas kompānijas, kas ir jau izveidojušas savus preparātus, tie tiek jau testēti ar mērkaķiem un šie testi esot pozitīvi". 

Scenārijs: vakcīna pret Covid-19 neierauga dienas gaismu, plāns B - medikamenti

Ja Covid-19 vakcīna tā arī neieraudzīs dienas gaismu, vīruss var būt mūsu vidū vēl daudzus gadus. Tomēr var ņemt piemēru no mediķu centieniem apkarot navējošos HIV un AIDS - lietojot zāles, arī inficēts cilvēks var turpināt savu līdzšinējo dzīvi.

Vairāki ārstēšanas veidi tiek pārbaudīti arī pret Covid-19, jo zinātnieki meklē B plānu paralēli notiekošajiem vakcīnas izmēģinājumiem, taču visi šie izmēģinājumi ir ļoti agrīnā stadijā.

Zinātnieki kā variantu aplūko eksperimentālās anti-Ebolas zāles "Remdesivir", vienlaikus tiek pētītas arī asins plazmas ārstēšanas metodes. Ir atklāts, ka hidroksihlorokvīns, ko ASV prezidents Donalds Tramps nosauca par potenciālu "spēles mainītāju", taču tas nedarbojas uz smagi slimiem pacientiem.

Uga Dumpis, atsaucoties uz pētījumu, piekrīt, ka ir liela varbūtība, ka hidroksihlorokīns nav īpaši efektīgs Covid-19 ārstēšanā, lai gan norāda, ka metodoloģija nav īsti precīza un jāgaida pārējo pētījumu rezultāti.

Par "Remdesivir" pašmāju speciālisti arī nav tik pozitīvi noskaņoti, kā tas brīžiem tiek pasniegts ārzemju presē.

"Jā, ["Remdesivir"] tiek pētīts, bet rezultāti vēl nav pierādīti. Vienīgais pētījums, kas ir publicēts, ir randomizēts Ķīnas pētījums, kas ir negatīvs. It kā esot pozitīvi rezultāti, bet tie nav publicēti un tie arī ir ļoti aizdomīgi. Vēl nekas nav zināms, bet izskatās, ka "Remdesivir" arī nebūs nekāds medicīnas brīnums," pauž Dumpis.

"Ļoti daudzi preparāti tiek pētīti, kas varētu palīdzēt, un tie visi medijos tiek ļoti pozitīvi uztverti.

"Remdesivir" tika pētīts Ķīnā, pētījumā piedalījās 280 cilvēku un uz pusi no cilvēkiem tas tiešām ir strādājis, bet tas ir tikai viens pētījums un tas netiek salīdzināts ar citiem preparātiem. Jābūt piesardzīgiem, jo viens pētījums zinātnē nav nekas. Izveidot zāles ir ļoti ilgstošs darbs," norāda Civjāne.

Teorētiski - ja neizdodas izveidot vakcīnu pret Covid-19, kā tas varētu ietekmēt sabiedrību? Vai dzīve, kādu mēs līdz šim pazinām, būtu vēl iespējama?

Profesore norāda, ka dzīve, kādu mēs līdz šim pazinām, vairs nebūtu iespējama.

"Ja šis vīruss nepāries pats no sevis, kā tas bija ar SARS, tad noteikti nē. Ja tas nepazudīs, tad, visticamāk, mūsu dzīve būs pilnīgi citādāka."

"Kas jau šobrīd tiek darīts? Daudzi uzņēmumi pasaulē, kuri stādā atvērta tipa ofisos maina telpu iekārtojumus, lai nodrošinātu darbiniekiem iespēju fiziski distancēties, proti, nodalot cilvēkus ar plastikāta aizslietņiem. Tāpat tiek mērīta temperatūra, citas kompānijas arī taisa viena virziena gaiteņus, lai nodrošinātu distanci."

Tāpat Civjāne norāda, ka pēc viņas domām lietotnes, kas monitorē cilvēkus, lai noteiktu iespējamo Covid-19 slimnieku gaitas, kļūs tikai aktuālākas.

"Es uz šo iespējamo scenāriju raugos ļoti pozitīvi, jo es domāju, ka šī situācija nozīmē attīstību. Aktīvi attīstās tehnoloģijas un cilvēki ir spiesti mācīties, un tas ir labi, tā ir attīstība."

Epidemioloģe cer, ka cilvēki kļūs daudz cilvēcīgāki un saprotošāki. "Protams, jārēķinās, ka Covid-19 pandēmijai nāk līdzi arī ekonomiskā krīze, kas nenozīmē, ka cilvēki būs smaidīgi un priecīgi, bet krīze pāries.

Es ceru, ka tas sausais atlikums, kas paliks pāri, būs cilvēcība."

Profesore uzsver, ka noteikti ar laiku tiks skatīts, vai ir nepieciešams cilvēkiem katru dienu doties uz darba vietu, jo ārkārtas stāvoklis ir pierādījis, ka no mājām var strādāt ne mazāk efektīvi.

"Es esmu pārliecināta, ka distances ievērošana paliks un nekur nepazudīs.

Es nezinu, kā mēs atrisināsim, piemēram, kultūras pasākumu norisi – tiešām vēl nav atbildes, bet mums par to ir jādomā, citādāk nekas nevarēs notikt," pauž Civjāne.

Profesore norāda arī uz Āzijas valstu labo praksi, ka ļaudis nēsā sejas maskas, ja viņi ir slimi, ka to veiksmīgi varētu ieviest arī Latvijā. 

"Sejas maskas nozīmē, ka mēs rūpējamies par citiem."

No 12. maija deguna un mutes aizsegi ir obligāta prasība, lai pārvietotos ar sabiedrisko transportu. Šis paziņojums ir radījis zināmu sašutumu sabiedrībā, jo, kad tikko tika izziņota pandēmija, tad eksperti skaidroja, ka sejas maskas ir domātas vienīgi slimiem cilvēkiem.

"Jā, tieši tā, maskas ir domātas slimiem cilvēkiem, bet Covid-19 gadījumā mēs nevaram zināt, vai mēs neesam slimi, un katram šis inkubācijas periods var būt atšķirīgs, pat līdz trim nedēļām ilgs," norāda Civjāne.

Profesore norāda, ka no sākuma neviens to nezināja, pat Pasaules veselības organizācija pauda, ka maskas nav nepieciešamas.

"No sākuma arī uzskatīja, ka mākslīgā plaušu ventilācijas iekārta ir jālieto, tagad ir zināms, ka ne visiem tas palīdz un daļai tas var pat pasliktināt stāvokli. Katru dienu mēs uzzinām ko jaunu par šo vīrusu un tas ir ļoti labi.

Jā, šobrīd ir zināms, ka sejas maskas ir vajadzīgas, pēc trim mēnešiem tas var būt kas cits," norāda profesore.

Civjāne uzsver, ka masku nēsāšana ir obligāta, lai aizsargātu pārējos. "Mums ir jādomā arī par citiem, ne tikai par sevi."

Mīkstināti ierobežojumi un atvērtas Baltijas robežas. No epidemioloģiskā viedokļa - vai tas ir pareizi?

"Visās valstīs tiek mīkstināti ierobežojumi, arī tādās, kur ir daudz vairāk saslimšanas gadījumu, jo nevar cilvēkus un ekomoniku turēt tādā stāvoklī visu mūžu," pauž Civjāne.

"Mīkstinātie ierobežojumi ļoti paļaujas uz mūsu atbildību. Es ļoti ceru, ka mēs būsim prātīgi un nesteigsimies pulcēties, bez vajadzības doties ārā un satikties."

Epidemioloģe norāda, ka distance ir jāietur un ir jādomā pašiem par to, kā un kādos apstākļos var tikties ar pārējiem. "Distancēšanās vēl aizvien ir vienīgais veids, kas darbojas Covid-19 ierobežošanai – jo cilvēki ir tālāk viens no otra, jo vīrusam ir mazāka iespēja izplatīties."

Pēdējie pētījumi parāda, ka jāsargājas visiem, ne tikai vecāka gada gājuma cilvēkiem, visvairāk vīruss skar tieši ir 30 līdz 50 gadus vecus ļaudis, norāda speciāliste.

"Es gribētu pateikt visiem: mīļo cilvēk, tu gribi dzīvot vai negribi dzīvot? Padomā par saviem tuviniekiem pirms tu kaut ko dari. Ir jāmācās ieturēt distanci un uzturēt personīgo higiēnu."

Jaunatne. Ja daudzviet pasaulē eksperti uzskata, ka darba vietās kā normu varētu ieviest daļēji darbu no mājām, lai nebūtu pārpildītas biroju telpas, vai skolām ir ieteicams rīkoties līdzīgi? Ņemot vērā, ka vienā klasē mēdz mācīties pat līdz 30 bērniem - vai no epidemioloģiskās puses tas ir droši?

Dumpis atgādina, ka bērni neslimo ar šo slimību daudz un nopietni, bet viņi var saslimt vieglā formā un aplipināt vecākus un vecvecākus. 

"Tāpēc, ja epidēmija vēl "ies vaļā", tad ir skaidrs, ka tādas 30 cilvēku klases nebūs iespējamas.

Tas ir skaidrs, ka būtu mazāk cilvēku vienā klasē, kādas stundas norisinātos ārā vai daļēji distancēti," norāda Dumpis.

Infektologs pauž, ka tāds scenārijs, ka ir lielas klases, un ka vecmāmiņa ved bērnus no un uz skolu, nešķiet reāls.

"Būs jādomā cita izglītības pieeja ar distancēšanos, kas, protams, ir milzīgs izaicinājums, bet mēs neesam vienīgie un citas valstis jau ar jaunajiem izglītības formātiem pilotē, tāpēc mēs varam skatīties un izvēlēties labāko modeli, kas derētu mums."

Civjāne uzsver, ka skolu vadībām par to jau ir jādomā un bērnu vecākiem par to ir jārunā, lai drošības pēc šo jauno kārtību varētu pielāgot vasaras laikā.

"Es būtu ļoti priecīga redzēt mazākas klases, kas nāktu par labu arī izglītībai. Tāpat bērni ir jāmāca, kā rīkoties – mazgāt rokas un ievērot pamata higiēnas prasības. Arī bērniem ir jāstaigā sejas maskās," pauž profesore.

Viņa uzsver, ka ir iespējams nodrošināt drošu vidi arī klasēs, kur ir 40 bērni. "Ja viņiem ir sejas maskas un regulāri tiek mazgātas un dezinficētas telpas."

Tāpat "jaunajā normālajā" situācijā sabiedrība aizvien vairāk novērtē epidemiologu darbu. Jautāta, kāda situācija ir ar jaunajiem pētniekiem, Civjāne norāda, ka Latvijā ļoti pietrūkst speciālistu.

"Es ļoti ceru, ka cilvēki sapratīs, ka epidemiologa profesija ir nepieciešama."

Profesore pirms diviem gadiem Latvijas universitātē izveidoja maģistrantūras programmu "Epidemioloģija un medicīniskā statistika", jo Latvijā trūkst medicīnisko statistiķu un epidemiologu. Civjāne cer, ka pandēmija iedvesmos cilvēkus mācīties epidemioloģiju.

Ārkārtas stāvoklis līdz 9. jūnijam, taču virkne atviegloti ierobežojumi no 12. maija

Ministru kabinets 7. maijā lēma, ka ārkārtējā situācija valstī tiek pagarināta līdz 9. jūnijam. Tomēr no 12. maija tiek atviegloti līdz šim noteiktie ierobežojumi Covid-19 izplatības apturēšanai.

Ievērojot divu metru distanci, būs atļauts pulcēties līdz 25 cilvēkiem, organizēt kultūras pasākumus, sporta nodarbības un treniņus. Ierobežojumi mazināti arī transporta un tūrisma jomās:

• Ja iespējams nodrošināt savstarpējo divu metru distanci un pārējos epidemiologu noteiktos drošības noteikumus, no 12. maija atļauta pulcēšanās iekštelpās un ārtelpās līdz 25 cilvēkiem.
• Tiks atļautas klātienes konsultācijas skolēniem, kas gatavojas valsts pārbaudījumiem, arī profesionālās kvalifikācijas eksāmeniem.
• No 12. maija klātienē varēs notikt organizēti sporta treniņi ne vairāk kā 25 personām, ievērojot divu metru distanci.

Jāapzinās, ka ikviens pasākums vai tikšanās rada risku saslimt. Cilvēkam, kurš ir inficējies, vēl var nebūt saslimšanas simptomu, bet pulcējoties viņš netīšām var aplipināt citus.

Arī turpmāk viss ir mūsu pašu rokās – ievērot fiziskās distancēšanās un citus drošas sadzīves noteikumus ir galvenais uzdevums.