Tramps uzlicis veto "ļoti aizvainojošai" rezolūcijai, kas viņam neļāva uzbrukt Irānai bez Kongresa piekrišanas (3)

Tramps paziņoja, ka izmantojis savas veto tiesības tāpēc, ka šī rezolūcija, kuru martā galīgajā balsojumā apstiprināja Kongress, balstās uz "nepareiziem priekšstatiem par faktiem un likumu".

Rezolūcija, kuru februārī pieņēma Senāts un martā apstiprināja Pārstāvju palāta, aizliedz jebkādu militāru darbību pret Irānu, ja par to nav nobalsojis Kongress.

Rezolūcija tika ierosināta pēc tam, kad Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšana Irākā pēc Trampa rīkojuma un Irānas atbildes triecieni ASV spēkiem Irākā dramatiski palielināja saspīlējumu un radīja bažas par iespējama kara sākšanos starp ASV un Irānu.

Pēc rezolūcijas pieņemšanas gan bija gaidāms, ka Tramps tai uzliks veto, bet likumdevējiem nav nepieciešamā divu trešdaļu balsu vairākuma šī veto noraidīšanai.

Tramps savā paziņojumā sacīja, ka Kongress ir nepareizi interpretējis viņa konstitucionālās pilnvaras, uzskatot, ka tās aprobežojas ar "Savienoto Valstu un to spēku aizsardzību pret nenovēršamu uzbrukumu".

"Tas nav pareizi," teica Tramps. "Mēs dzīvojam naidīgā pasaulē, kur draudi attīstās, un konstitūcija atzīst, ka prezidentam jāspēj apsteigt mūsu pretinieku nākamos soļus un jāatbild ar ātru un izlēmīgu rīcību. Tieši to es darīju!"

Rezolūcijas atbalstītāji sacīja, ka gribējuši nodrošināt, lai tikai Kongresam būtu vara pieteikt karu, kā tas uzsvērts ASV Konstitūcijā. Tramps uzstāj, ka viņam nav vajadzīga Kongresa piekrišana militāru uzbrukumu veikšanai.

Tramps ir sludinājis nepieciešamību atvilkt ASV spēkus no militārām operācijām ārvalstīs, bet ir saasinājis ASV naidīgās attiecības ar Irānu.

Trampa administrācija ir noteikusi smagas ekonomiskas sankcijas pret Irānu. 3. janvārī pie Bagdādes lidostas notika ASV bezpilota lidaparāta raķešu trieciens, kurā pēc Trampa rīkojuma tika nogalināts Irānas ģenerālis Kasems Soleimani.