"Jābeidz alkohola ražošanas veicināšana!" Mediķiem iebilstot, deputāti konceptuāli atbalsta alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā (5)

Veselības ministrijas Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vadītāja Ilze Birzniece skaidroja, ka ministrija likumprojektu neatbalsta, jo tajā iekļautās normas palielinās alkoholisko dzērienu pieejamību un risku piegādāt dzērienus nepilngadīgām personām un pēc plkst. 22.

Viņa norādīja, ka patlaban likumprojektā viens no piegādes veidiem ir pakomāti, neparedzot konkrētus tehniskos risinājumus, kā pārbaudīt un pārliecināties, ka sūtījuma saņēmējs ir pilngadīga persona. Tāpat eksperte akcentēja, ka piedāvātais regulējums faktiski visu atbildību par personas vecuma pārbaudi uzliktu kurjeram, kas alkoholiskos dzērienus piegādātu pircējam uz mājām, piebilstot, ka apgrūtināti ir arī šo darbību kontroles mehānismi.

Birzniece arī pastāstīja, ka alkoholisko dzērienu patēriņš Latvijā ir augsts, piebilstot, ka VM piekrīt, ka daudzās valstīs distances tirdzniecība jau ir atļauta, tomēr jāņem vērā, ka šajās valstīs ir noteikti stingrāki papildu kritēriji  dzērienu izsniegšanai.

VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna uzsvēra, ka alkoholisko dzērienu tirdzniecībai internetā nepiekrīt ne narkologi, ne arī psihiatri, jo ar pārmērīgu alkohola patēriņu iedzīvotāju vidū nākas saskarties darbā teju visu laiku.

"Redzam nelabvēlīgas tendences, kas ik gadu pieaug. To mēs redzam klīnikās, nerunājot pat par daudzprofilu slimnīcām. Medicīniskās problēmas saistītas arī ar citu slimību provokāciju, sociālu problēmu, piemēram, vardarbības ģimenē, veicināšanu, ko redzam arī ārkārtējās situācijas laikā. Tāpat tas saistīts arī ar pašnāvībām - ap 25% pašnāvību veicinājusi alkohola lietošana," teica Stirna.

Viņa arī akcentēja, ka satraukumu rada risks, ka alkoholam varēs vieglāk piekļūt pusaudži un bērni, tāpēc, viņasprāt, būtu nepieciešams izvērtēt Lietuvas pieredzi, kur ir pacelts alkoholisko dzērienu iegādāšanās vecums.

"Mūsu aicinājums ir nepieļaut alkohola pieejamību. Jābeidz alkohola ražošanas veicināšana! Tas nav pārtikas produkts! Tas ir akcīzes produkts, kam vajag īpašu regulējumu," pauda Stirna.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas hepatoloģe, infektoloģe Ieva Tolmane pastāstīja, ka Eiropas Aknu slimību asociācija ir izdevusi manifestu, uzsverot, ka Eiropā daudzi cilvēki mirst no aknu slimībām, tāpēc alkohola tirdzniecība un patēriņš būtu jāierobežo.

"Latvijā alkohola patēriņš pieaug, mirstība pēdējo 10 gadu laikā ir dubultojusies no alkohola izraisītām slimībām. Mirst jauni cilvēki darbspējas vecumā. Tiek ieteikts palielināt cenu, ierobežot reklāmu, ieviest marķējumu par bīstamību uz iepakojuma," stāstīja Tolmane.

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs gan norādīja, ka likumprojekta ietvars paredz nevis ierobežot alkohola patēriņu, bet gan runāt par jaunas tirdzniecības metodes atļaušanu.

"Šī metode ir mūsdienīga, cilvēki mūsdienās arvien biežāk iepērkas internetā. [..] Mēs atbalstām reklamēšanas ierobežošanu, bet tas nebūtu jāsaista ar likumprojekta tēmu. Jāpiekrīt VM, ka nav izstrādāti piegādes nosacījumi, bet Saeima varēs uzdot valdībai tādus izstrādāt. Progress iet uz priekšu, un nevar aizliegt cilvēkiem iegādāties alkoholu, ja mainās preču piegādes vieta," pauda Danusēvičs.

Deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) atzina, ka sāktā diskusija ir pozitīva, atgādinot, ka tā dēvētajā Covid-19 likumā alkohola tirdzniecība internetā jau ir atļauta. Vienlaikus viņš sacīja, ka ārkārtējās situācijas dēļ cilvēki arvien biežāk izmanto iespēju preces iegādāties internetā, tādējādi notiek tirdzniecības kanālu maiņa.

"Lasot likumprojektu, esmu piesardzīgs jautājumā par alkohola izplatīšanu ar piegādi bez fizisku personu starpniecības - proti, piegādi pakomātos. Tur, kur ir potenciāla administratīvā atbildība, ir jābūt identificējamai pie atbildības saucamajai personai. Ja tas notiek ar pakomātu, tad nav skaidrs, kas saucams pie atbildības," teica Feldmans, aicinot VM uz likumprojekta otro lasījumu iesniegt priekšlikumus, kas varētu samērot minētās bažas.

Deputāts arī norādīja, ka viņš līdz šim nav redzējis tādus datus, kas apstiprinātu, ka slimnīcās pēc alkohola pārmērīgas lietošanas nonāk tieši tās personas, kas preci iegādājušās internetā.

"Vai arī mēs vienkārši runājam par cilvēkiem bez noteiktas dzīvesvietas, kuri interneta kanālus, visticamāk, neizmanto. Patlaban šādus ciparus es neesmu redzējis, kā interneta veikali ietekmē saslimšanas risku, tāpēc sliecos atbalstīt likumprojektu," sacīja deputāts.

Parlamentārietis Didzis Šmits secinājis, ka šī ir viena no neiespējamajām diskusijām, kur viena puse otru nekad nepārliecinās.

"Šādas diskusijas vienmēr aizved pie tā, ka lietot alkoholu ir slikti un Latvijā to lieto par daudz. Bet reizē vai kāds pateiks, ka tas ir tamdēļ, ka to var iegādāties internetā? Laiks iet uz priekšu, un pasaulē jau var iegādāties alkoholu internetā. Internets, visticamāk, nenodrošina piegādi uzreiz pasūtījuma brīdī, tas notiek ar laika nobīdi. Lielāka problēma ir diennakts kafejnīcas, kur alkoholu var iegādāties, pārkāpjot esošo likumdošanu," teica politiķis.

Šmits norādīja, ka likumprojektā ietvertās normas ļaus nelielajiem Latvijas ražotājiem apiet "lielo tirdzniecības tīklu daļēju monopola stāvokli un nokļūt apritē".

Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe sacīja, ka likumprojekts risina jautājumus, kas saistīti ar ekonomiku, nodrošinot godīgas konkurences veicināšanu.

"Mums ir jāveicina Latvijas ekonomika un arī mazajiem uzņēmējiem jāveicina konkurence pret lielākajiem ražotājiem. Protams, alkoholisko dzērienu pārmērīgas lietošanas problēma Latvijā ir, bet tāpēc Latvijā ir izstrādāts īpašs plāns. Tāpat Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju mazinās. VID dati liecina, ka alkohola patēriņš ir mazinājies par 10%. Martā vien, kad jau varēja pirkt internetā, alkoholisko dzērienu realizācija samazinājās par 8% bet alum - par 15%," pastāstīja Šmite-Roķe.

Latvijas alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols tāpat norādīja, ka aprīlī krities alkoholisko dzērienu patēriņš. "Ja izdala pierobežas tirdzniecību, tad vietējā patēriņa kritums ir 5-10%. Ciet ir visi bāri, restorāni, kas rāda atainojumu patēriņa tendencēs," sacīja Vītols.

Viņš akcentēja, ka negatīvas alkoholisko dzērienu pārmērīgas lietošanas sekas patlaban saistās nevis ar to tirdzniecību internetā, bet gan ar sarežģītajiem krīzes radītajiem apstākļiem, kuros "cilvēki Covid-19 izraisītā stresa dēļ var izdzert par daudz".

Vītols tāpat skaidroja, ka likumprojekts paredz stingrāko regulējumu Eiropas Savienībā, jo citviet nav jābūt vecuma pārbaudei internetā.

Komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (KPV LV) uzsvēra, ka likumprojekta kontekstā tiek runāts par divām tēmām - patēriņu un konkurences apstākļiem, vienlaikus akcentējot, ka pašlaik, kad alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā ir atļauta, patēriņš nav audzis.

Deputāts Sandis Riekstiņš (JKP) piebilda, ka, viņaprāt, ja kaut ko var iegādāties veikalā, tad būtu tikai normāli ļaut to iegādāties arī internetā. Viņš arī uzsvēra, ka Rīgā ir vairākas vietas, kur alkoholiskie dzērieni tiek tirgoti arī naktī, tādējādi pārkāpjot esošo regulējumu.

Kā ziņots, ar grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā paredzēts atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā, saglabājot visus jau tagad noteiktos alkoholisko dzērienu aprites ierobežojumus. Grozījumus likumā izstrādāja Ekonomikas ministrija (EM) pēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas uzdevuma. Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimai.

EM norādīja, ka līdz ar grozījumu stāšanos spēkā tiks nodrošināta Latvijas mazo alkoholisko dzērienu ražotāju produkcijas pieejamība, vienlaikus atvieglojot daudzu tirdzniecības uzņēmumu darbu, kā arī sekmējot nozares attīstību.

"Mazo ražotāju produkcija netiek bieži pārstāvēta mazumtirdzniecības veikalos, kas nozīmē, ka to ir grūti iegādāties un tiek apgrūtināta šādas komercdarbības attīstība," skaidro EM.

Tāpat līdz ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt kārtību, kādā atļauts veikt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā, kā arī nosacījumus, kas alkoholisko dzērienu mazumtirgotājam un piegādātajam jāievēro, pārdodot un piegādājot alkoholiskos dzērienus.

"Latvijā pašlaik ir aizliegts pastāvīgi pārdot alkoholiskos dzērienus internetā, taču  situācija liecina, ka ir tīmekļa vietnes, kurās tiek piedāvāta iespēja iegādāties alkoholiskos dzērienus arī internetā, apejot likuma aizliegumu un radot negodīgas konkurences priekšrocības pret pārējiem komersantiem. Turklāt praktiski visā Eiropas Savienībā ir atļauts iegādāties alkoholiskos dzērienus internetā un arī Latvijas iedzīvotāji bieži vien iegādājas alkoholiskos dzērienus internetā tieši no citām valstīm, tādējādi radot zaudējumus valsts budžetā no neiekasētā akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa," informēja ministrijā.

Tiesa, likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" ir ietverta atļauja pārdot alkoholu, izmantojot distances līgumu ārkārtas situācijas periodā.

Ministrijas ieskatā, likumprojektā ietverts mūsdienīgs un mobils risinājums, kas mainīs alkohola iegādes veidu, saglabājot esošos tirdzniecības vietās noteiktos alkoholisko dzērienu aprites ierobežojumus. Likumprojekta mērķis nav sekmēt alkohola patēriņu.

Likumprojekts paredz atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē, ievērojot virkni nosacījumu. Alkohola tirdzniecībai konkrētā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē tirgotājam būs jāsaņem licence Valsts ieņēmumu dienestā (VID), pirkumiem tiks atļauts izmantot tikai bezskaidras naudas norēķinus, tāpat tirgotājam, izmantojot personas identifikācijas līdzekļus, būs jāpārbauda pircēja identitāte un vecums.

Prasības arī paredz, ka tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē būs jānorāda informācija par licenci, brīdinājums par alkohola lietošanas negatīvo ietekmi, informācija par aizliegumu iegādāties alkoholiskos dzērienus nepilngadīgām personām un citiem ierobežojumiem. Tirgotājam būs arī jāievēro citas likumā noteiktās prasības un ierobežojumi, tajā skaitā aizliegums pārdot alkoholiskos dzērienus nepilngadīgām personām un aizliegums alkoholiskos dzērienus pārdot laika posmā no plkst.22 līdz 8. Savukārt piegādātājam būs jāievēro aizliegums piegādāt alkoholiskos dzērienus nepilngadīgām personām, kā arī aizliegums piegādāt alkoholiskos dzērienus laika posmā no plkst.22 līdz 8.

Lai nodrošinātu, ka alkoholiskie dzērieni netiek pārdoti neatbilstoša vecuma personām, pircēja vecuma pārbaudi paredzēts veikt divas reizes: iegādājoties alkoholiskos dzērienus un saņemot tos. Pie iegādes personas vecuma pārbaude būs jānodrošina pārdevējam, kas varēs izmantot šādus pircēja identifikācijas veidus: kvalificētu vai kvalificētas paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekli, piemēram, personas apliecība jeb ID karte, "eParaksts Mobile" vai cits kvalificēts personas elektroniskās identifikācijas līdzeklis, drošs elektroniskais paraksts; vai arī izmantot banku piedāvātos maksājumu rīkus, kas ar tehnoloģiskā risinājuma, piemēram, "Contumatic", "Veriff" vai līdzvērtīga tehnoloģiskā risinājuma palīdzību ļauj noteikt fiziskās personas identitāti un vecumu.

Savukārt par personas vecuma atbilstības pārbaudi, piegādājot alkoholiskos dzērienus, būs atbildīgs piegādātājs, piemēram, kurjers, ja piegādē tiks izmantoti kurjera pakalpojumi.