"Pasakiet man, ko citu man darīt, sēžot četrās sienās?" tāda ir Mārtiņa Zieberga atbilde uz jautājumu, kā viņš izlēma kļūt par raidījuma "Gaidi mani" brīvprātīgo. Mārtiņa ikdiena pēdējos astoņus gadus paiet, meklējot pazudušus tautiešus gan Latvijā, gan citur pasaulē.
Mārtiņš Ziebergs allaž ir runātīgs un pozitīvs vīrs, kurš savu pašaizliedzīgo darbu sauc par hobiju. Pirms viņš kļuva par raidījuma "Gaidi mani" brīvprātīgo viņš strādāja kokapstrādes cehā. "Biju nakts maiņas meistars pirms aizgāju pensijā."
Par sevi Mārtiņš runā mazāk, vairāk stāstot par cilvēkiem, kurus meklē vai atrod. Kungam nešķiet, ka viņa aizraušanās būtu kas ievērības cienīgs. Jautāts, ja tas nav tik ievērojami, tad kāpēc ir maz tādu cilvēku kā viņš, Mārtiņš atbild:
"Cits uzkāpj uz korķa, citiem ir saimniecības, brauc uz dārziņiem. Mums mājās nekā tāda nav.
Skatījos televīziju, iepatikās raidījums "Gaidi mani", aizsūtīju pieteikumu. Apstiprināja, sākumā sāku tikai ar Jelgavu, tad Jelgavas rajonu un tad arī pa visu Latviju. Palīdzu arī Krievijā, ja tur kādu meklē no Latvijas."
Pašlaik Latvijā tiek meklēti vairāk nekā 6000 cilvēki. Ziebergs norāda, ka nezina konkrētu skaitu - cik cilvēku mēnesī atrod.
Mārtiņš atzīst, ka viņa hobijs aizņem teju visu viņa brīvo laiku.
"No rīta pieceļos, uzreiz pārbaudu datorā, vai ir kas jauns zināms. Tad arī "Gaidi mani" mājaslapā skatos, kādi jaunumi. Man ir arī personīgais kabinets. Es tur neviena netraucēts, ieeju un darbojos," atklāj Mārtiņš.