"Krievija kā glābiņš." Ko ārzemju mediji Covid-19 pandēmijas laikā raksta par Latviju (43)

Arī citos kaimiņvalsts varai uzticīgajos medijos Latvija attēlota kā nespējīga pretoties slimības radītajam postam, to pamatojot ar pārspīlētiem, no konteksta izrautiem un nepatiesiem apgalvojumiem.

Krievija kā glābiņš – bez jebkāda pamatojuma

Kā "Re:Check" jau rakstījis, "RuBaltic", kas sevi dēvē par analītisku portālu, regulāri par Latviju publicē melīgas un izdomātas ziņas, un minētais raksts nav izņēmums. Latvijas nākotne Krievijā pamatota ar it kā jau tā vājo Latvijas ekonomisko un demogrāfisko situāciju.

"Vecumā virs 65 gadiem ir vairāk nekā 35%, bet ikgadējās Eiropas dotācijas valsts budžetā veido 15-20% no tās IKP un svārstās no 1,5 līdz 2 miljardiem eiro," raksta "RuBaltic". 

Nekas no tā nav taisnība. Patiesībā Latvijā vecāki par 65 gadiem ir nevis 35, bet ap 20% iedzīvotāju. Savukārt Eiropas Savienības fondu līdzmaksājums dažādos projektos, piemēram, 2018.gadā bija 1,1 miljards eiro jeb nedaudz virs 4%, nevis 15 – 20% no Latvijas IKP, liecina Finanšu ministrijas dati. Cits "RuBaltic" it kā arguments ir Covid-19 dēļ Latvijā prognozētais IKP kritums par aptuveni 5%, bezdarba un budžeta deficīta pieaugums, taču rakstā noklusēts, ka līdzīgu scenāriju Krievija paredz arī pati sev.

Jāatgādina, ka šis nav vienīgais piemērs, kad Covid-19 devis jaunu iespēju Kremlim pietuvinātajiem komentētājiem izmantot Krieviju kā potenciālo Latvijas glābēju. "Re:Check" jau rakstīja, ka pirms pāris nedēļām Latvijas krievu valodas portāli Press un BB publicēja interviju ar kādu Krievijā valdības atzītu ekonomistu Mihailu Hazinu, kurš sacīja, ka Latvijai vienīgā iespēja būs meklēt glābiņu pie Krievijas.

Viņa paustajam, ka Krievija no pandēmijas cietīšot mazāk nekā Eiropas Savienība, nav nekāda pamatojuma – Krievijā, kur sākotnēji bija aizdomas par slimības patieso apmēru slēpšanu, līdz aprīļa beigām ar to miruši aptuveni 1000 cilvēki, prezidents Vladimirs Putins pagarinājis brīvdienas līdz 11.maijam, un eksperti prognozē sen nepieredzēti negatīvu ietekmi uz valsts ekonomiku.

Mēris Baltijas būdās – ekonomiku sagraušot reemigranti

Milzīgu bezdarbu Latvijai, Lietuva un Igaunijai paredz vēl viens Krievijas it kā analītiskais portāls Stratēģiskās kultūras fonds. Raksta virsraksts – "Mēris trīs Baltijas valstu būdās – visās dzelzceļa stacijās vilcieni ved mājās reemigrantus." Tajā kā lielākās briesmas iezīmēts gaidāmais reemigrantu vilnis jeb cilvēki, kas atgriezīsies, pazaudējuši darbu Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstīs, un kuriem dzimtenē darba nebūšot.

Līdzīgi pauž jau minētā "RuBaltic" autors, dodot mājienus, ka atgriezties varētu 13 – 15 tūkstoši jeb aptuveni viena mazpilsēta strādnieku un vēl viņu ģimenes. Ne vienā, ne otrā rakstā gan nav teikts, ka pēdējos gados Latvijā bezdarba līmenis būtiski samazinājies un darbinieku trūkums virknē nozaru kavējis ekonomikas izaugsmi. Jānorāda, ka saskaņā ar Ārlietu ministrijas informāciju kopš krīzes sākuma līdz 22.aprīlim ar vēlmi atgriezties Latvijā bija reģistrējušies ap 4000 cilvēku un tik daudziem ministrija arī palīdzējusi to izdarīt. Ne visi šie cilvēki ārzemēs strādājuši.

Stratēģiskās kultūras fonda rakstā, kuru pārpublicējuši arī citi Krievijas portāli, melīgi apgalvots, ka sociālo spriedzi Latvijā palielina streiki kavētu algas maksājumu dēļ. Kā vienīgais piemērs minēts Lietuvas lielākais loģistikas uzņēmums Girteka Logistics, kura nodarbinātie autopārvadātāji vienu dienu streikoja darba samaksas samazinājuma dēļ.

"Paldies, VID, es ēdīšu uz parāda" – Latvija cilvēkus neatbalstot

"Paldies VID, es ēdīšu uz parāda. Kā Latvija pārdzīvo koronavīrusa pandēmiju." Raksts ar šādu virsrakstu šonedēļ publicēts Krievijas medijā "Argumenti i Fakti", kas pastarpināti pieder Maskavas valdībai. Runājot par situāciju uzņēmējdarbībā, tajā uzskaitīti tikai negatīvie lēmumi – kuri lielie uzņēmumi atlaiduši darbiniekus un cik daudziem atteikts dīkstāves pabalsts.

Stāstīts, ka labklājības ministre esot piedāvājusi tūrisma firmām atlaist visus darbiniekus, kas tādējādi saņemšot nevis 700 eiro dīkstāves pabalstus, bet tikai 180 eiro bezdarbnieka pabalstu. Latvijas krievu valodā rakstošie mediji gan ziņo citādi – ka ministre kādā intervijā ieteikusi nevilcināties ar cilvēku atbrīvošanu un iespēju viņiem saņemt bezdarbnieka pabalstu, jo ticams, ka šajā nozarē pāris mēnešos situācija būtiski neuzlabosies.

Nav arī taisnība par bezdarbnieka pabalstu tikai 180 apmērā, jo tā lielums ir atkarīgs no veiktajām sociālajām iemaksām. Savukārt 180 eiro ir jaunieviests atbalsts tiem, kam krīzes laikā beidzas bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņš un jauns darbs vēl nav atrasts.

Jānorāda, ka raksta autore Santa Maļinovska pēc tā publicēšanas "Facebook" rakstīja, ka redakcija bez viņas ziņas no raksta vairākus fragmentus izņēmusi.

Tāpat nomainīts virsraksts, kas viņas variantā bijis: "Latvija: bez panikas, bet ievērojot distanci". Savukārt sadaļā par attālināto mācīšanos pazudis teksts, kurā stāstīts par to, ka mobilo sakaru uzņēmumi nodrošinājuši 500 bezmaksas viedierīces bērniem, kuriem to nav bijis. "Re:Check" centās ar raksta autori sazināties "Facebook", bet atbildi nesaņēma.

"Nu, iztulko, ko viņi grib!" – krievvalodīgie esot aizmirsti

Īpašu uzmanību Krievijas mediji pievērš krievvalodīgo skolēnu it kā diskriminācijai un papildu grūtībām attālinātas mācīšanās apstākļos. "Argumenti i Fakti" rakstā norādīts uz Latvijas Krievu savienības (LKS) līderu Tatjanas Ždanokas un Miroslava Mitrofanova vēstuli valdībai, kurā lūgts ļaut krīzes laikā krievvalodīgajiem bērniem mācīties dzimtajā valodā, lai viņiem nebūtu dubulta slodze.

Rakstam intervētie cilvēki gan tik kritiski nav. Uzrunātā 11.klases skolniece norāda, ka latviešu valodā atsūtītos uzdevumus saprot bez vārdnīcas, bet mācīšanās vairāk laika prasa, jo kopumā uzdots tiek vairāk. Savukārt pirmklasnieces tēvs stāsta, ka paši uzdevumi ir latviski, bet paskaidrojumi, kā tos pildīt – krieviski. Tā kā viņi ar sievu latviešu valodu zinot, var bērnam izskaidrot, bet tiem, kas paši latviski nesaprot, esot grūti.

Šai tēmai veltīts arī sižets televīzijā "IZ.RU", ko veido laikraksta "Izvestija" redakcija kopā ar televīziju "REN TV". Tajā par savu ģimeņu grūtībām stāsta viena no LKS bijušajām līderēm Jevgēņija Krjukova un Krievijas propagandas kanāla Sputnik žurnālists Latvijā Vladimirs Dorofejevs.

Viņu nodarbošanās gan sižetā nav minēta, un abi pieteikti tikai kā vecāki. "Nu, iztulko, ko viņi grib. Kuru vārdu tu nesaproti?" tā savam bērnam sižetā saka Krjukova. Bērns atbild, ka visu, un sižeta vadītāja secina, ka krievu ģimenes pilnībā pārstājušas saprast, ko vēlas latviešu skolotāji, bet Latvijas valdība šo bērnu traumu nesaprotot.

Dorofejevs gan sižetā norāda, ka skolas uzdevumus var sūtīt arī krievu valodā un ministrija to neaizliedz, bet tas netiekot darīts. Par to gan sižetā vairs netiek runāts, arī skolas vai Izglītības ministrijas skaidrojuma tajā nav, tikai atgādināts par iepriekš LKS rīkoto mītiņu un kā risinājums piedāvāts Krjukovas izvēlētais ceļš. Proti, ģimenei kļuvis daudz vieglāk, kad bērni pārgājuši uz tālmācības skolu (visticamāk, Krievijā), taču tas esot dārgi.

Vecie cilvēki esot atstāti bez veselības aprūpes

Vēl vienā mediju materiālā izceltas problēmas veselības aprūpē, nepamatoti apgalvojot, ka sistēma Latvijā nav gatava slimības apmēram. Rakstam, kas tapis pēc Krievijas televīzijas "NTV" sižeta, dots virsraksts "Covid-19 epidēmija: Latvijā un Lietuvā gados veci cilvēki paliek bez medicīniskās palīdzības." 

Apgalvojumam vismaz attiecībā uz Latviju sižetā nav nekāda pamatojuma. Tas balstīts uz slimības uzliesmojumu Lietuvas pilsētā Ukmerģē, kur nomira trīs cilvēki un saslima vairāki ārsti, pēc kā 240 mediķu esot pašizolējušies. Tas izraisīja būtisku medicīniskā personāla trūkumu Ukmerģes slimnīcā. "NTV" līdzīgi piemin saslimušos mediķus Rēzeknē, lai gan tur situācija nebija ne tuvu tik bīstama kā Lietuvā un cilvēki bez aprūpes nepalika.

Sižetā tiek runāts par to, ka Latvijā ir mediķu trūkums kopumā un papildu argumentācijai intervēts bijušais Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, lai gan viņa teiktais ir par potenciālu izdegšanu, nevis slimnieku atstāšanu bez aprūpes Covid-19 laikā.

Sižetā nav pausts, ka Latvijā slimības izplatība ir salīdzinoši mazāka nekā kaimiņvalstīs un daudzviet citur Eiropā. Arī Covid-19 izplatības dēļ noteiktie ierobežojumi ne tuvu nav starp stingrākajiem.