"Iespējams, paies daudzi gadi, kamēr sapratīsim, kāpēc Latvijā viss norit tik veiksmīgi," sacīja speciāliste. Tomēr, pēc viņas domām, jau patlaban iezīmējas divi aspekti, kuriem bijusi būtiska ietekme uz Latvijas relatīvi veiksmīgajiem rezultātiem Covid-19 apkarošanā - sabiedrības rīcība un Slimību profilakses un kontroles centra un Veselības ministrijas īstenotā pieeja. Vienlaikus, infektoloģe pieļauj, ka ietekmi uz Covid-19 izplatību atstājusi arī siltāku laikapstākļu iestāšanās.
Jautāta par prognozēto otro Covid-19 izplatības vilni, infektoloģe atzina - nav pārliecības, ka arī rudenī infekciju izdosies ierobežot tikpat veiksmīgi. Savas bažas Zeltiņa pamato ar to, ka Latvijas zemā saslimstība, lai gan visnotaļ pozitīvi vērtējama, tomēr varētu radīt izaicinājumus nākotnē. Pieņemot, ka pēc Covid-19 izslimošanas veidojas nosacīta imunitāte, infektoloģe argumentē, ka tajās valstīs, kur saslimstība patlaban ir relatīvi augsta, nākotnē Covid-19 izplatību bremzēs lielāks iedzīvotāju īpatsvars, kam pēc pirmreizējas izslimošanas un imunitātes izveidošanās būs grūtāk inficēties atkārtoti.
Turklāt, ņemot vērā, ka Covid-19 otrais vilnis varētu sakrist ar gripas sezonu, infektoloģe prognozēja, ka parādīsies tādi gadījumi, kad pacients, piemēram, smagi izslimo gripu un pirms pilnīgas atkopšanās inficējas ar Covid-19, kā rezultātā sekas var būt letālas pat pacientiem bez blakus slimībām.