Raidījums: Vēl ilgi būs apgrūtināta ar Covid-19 nesaistīto slimību ārstēšana (1)

Ārsti jau novērojuši atsevišķus gadījumus, kad ierobežotā pieejamība un arī pašu pacientu bailes šajā laikā meklēt palīdzību ārstniecības iestādēs, atsaucas uz pacientu veselību un saasinās hroniskās slimības, vēsta raidījumā.

Šobrīd ir galvenie noteikumi, lai tiktu pie ārsta un uz izmeklējumiem, ir iepriekšējs pieraksts un nosūtījums. Turklāt ne viss ir atļauts.

Piemēram, pirmreizējas ārstu-speciālistu konsultācijas ļautas vien pie endokrinologa, kardiologa, reimatologa, pneimonologa, oftalmologa un neirologa. Vēl pirms pāris nedēļām, neskaitot ģimenes ārstu, bija pieejama vien akūtā un neatliekamā palīdzība. 

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš "de facto" pastāstīja: "Vēl pagājušajā nedēļā mums bija 80 ambulatorie pacienti dienā, šonedēļ tie jau ir 200 pacienti dienā. Un līdzīgi arī izmeklējumi, kur to mēs varam darīt un ko piesardzība to ļauj."

Tas gan joprojām ir nesalīdzināmi ar pirms krīzes laiku, kad PSKUS ambulatoro daļu dienā apmeklēja 600-700 pacientu. 

Līdzīgi arī citās ārstniecības iestādēs. Salīdzinot ar gada sākumu, vērojams 50% līdz 80% kritums.

Savukārt  gan "E.Gulbja laboratorijā", gan "Centrālajā laboratorijā" veikto analīžu skaits, ja neskaita Covid-19 analīzes, pēc ierobežojumiem saruka par divām trešdaļām. Daļa ir tie pacienti, kuriem, iespējams, arī līdz šim neatliekamu mediķu palīdzību pat īsti nevajadzēja. Taču nav tikai šādi gadījumi, secina ārstniecības iestādēs. 

"Ambulatorā praksē nonāk tādi pacienti, kuri ikdienā ambulatori pie mums nenonāk, kurus mēs esam pieredzējuši vairāk redzēt stacionāra apstākļos," novērojusi Diagnostikas centra gastroenteroloģe Ilona Vilkoite, skaidrojot, ka tie ir gan iekaisumu procesi gremošanas traktā, gan arī onkoloģiskas saslimšanas. 

"Veselības centra 4" ķirurģe Aleksandra Kušpelo raidījumā sprieda, ka Veselības ministrija līdz galam neaptver, cik liels ir ambulatoro pakalpojumu spektrs, ko varēja paplašināt ātrāk.

"Es domāju, ka mums visiem izsauca pārsteigumu, ka var turpināt darboties frizieri un manikīri, bet diabētisko pēdu pacienti mums ir uz pusotru mēnesi praktiski pamesti. Bet cukura diabēta pacientam, ja viņam ir problēmas pēdā, tas stāvoklis var novest līdz kājas amputācijai, ja tas nav viss savlaicīgi," viņa sacīja "de facto". 

Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes ierobežojumiem atļauto pakalpojumu klāstā sākotnēji tik tiešām nebija diabētiskās pēdas aprūpe - to pievienoja 20. aprīli. Un tāpat kā citām iepriekš atceltajām vizītēm, tas nenozīmē, ka tagad piezvanot, uzreiz varēs tikt. Sākotnēji pieņem tos pacientus, kuriem vizītes atcēla martā un aprīlī, tāpēc grūti prognozēt, kāda būs pieejamība un cik ilgi būs jāgaida turpmāk. 

Objektīvu radītāju, cik garas ir rindas, šobrīd nav, vēsta raidījumā. Agrāk, lai to noskaidrotu, pacientus aicināja ielūkoties mājaslapā rindapiearsta.lv. Tagad tabulā, kur agrāk bija gaidīšanas dienu skaits, ir tikai divi vārdi - "ir" vai "nav". Proti, vai iestādē vai ārsta praksē vispār sniedz attiecīgos pakalpojumu vai nē.

Nacionālajā veselības dienestā norāda, ka informāciju par rindu garumu atjaunos pēc ierobežojumu beigām. 

Cik daudz samazinājies veselības aprūpes pakalpojumu apjoms, Nacionālajā veselības dienestā arī pagaidām nezina. Martā no valsts apmaksāto līgumu plāna ambulatorajā un stacionārajā aprūpe netika izpildīti nepilni 10% no plānota.

"Šīs situācijas ietekmi mēs redzēsim maijā, kad būs pieejami aprīļa dati," raidījumam skaidroja dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktore Alda Reinika. 

Ārstniecības iestādēs lēš, ka sekas līdzšinējiem ierobežojumiem un pakalpojumu pārtraukšanai vēl ilgi būs jūtamas. Vidzemes slimnīcas ambulatorās daļas vadītāja Liene Melbārde pieļāva, ka rindas varētu pagarināties par vairāk nekā mēnesi, jo vispirms jāpieņem pacienti, kuru vizītes atcēla. Turklāt ne visi ārsti atsākuši pieņemšanu.

"Bet ir bijis, piemēram, ehokardiogrāfijas izmeklējums - tas jau ir nākamais gads. Mums jau uz nākamo gadu jau sanāk rezervēt rindas," raidījumā atklāja Melbārde. 

Vēl ilgi būs jāievēro arī pastiprināts drošības režīms, dezinficējot gan telpas un iekārtas pēc katra pacienta, gan lietojot individuālās aizsardzības līdzekļus. Tas nozīmē, ka garāks kļuvis arī vienam pacientam atvēlētais laiks, līdz ar to strādāt intensīvāk, lai ātrāk izlīdzinātu iekrājušos rindu, īsti arī nevar.

Daugavpils reģionālajā slimnīcā gan gatavi poliklīnikā pieņemšanas organizēt brīvdienās, lai ātrāk atgūtos. Taču tāpat ne viss tiks atjaunots, jo drošības nolūkos ir jānodala telpas ambulatorajiem un stacionārajiem pacientiem.

"Tas attiecas uz datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses izmeklējumiem. Jo iekārtas atrodas tieši slimnīcā, un tā vienkārši pārvietot tos aparātus nav iespējams," "de facto" stāstīja slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs,

Lielāka piesardzība un ierobežojumi ārstniecības iestādēs ir pamatoti. Tur kā pacienti nonāk cilvēki ar jau novājinātu veselību, un saslimšana ar Covid-19 līdz ar to ir bīstamāka. Un saslimstot mediķiem, varam palikt bez vajadzīgās aprūpes.

Taču, kā sabalansēt, lai cīnoties ar vienu saslimšanu, nepasliktinātu citu slimnieku stāvokli - Veselības ministrijā sola tuvākajā laikā vēlreiz pārskatīt, vai vēl kādus pakalpojumus nepielikt klāt. Taču joprojām - ne visus.

"Tas ir jāsaprot, ka mēs nevaram visus šos pakalpojumus atjaunot vienlaicīgi," sacīja Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Atgūšanās nebūs iespējama bez papildus finansējuma, atzīst ministrijā. Piemēram, būs jāpārskata tarifi, jo tajos nav ierēķināts tik liels aizsardzības līdzekļu daudzums vai vienam pacientam veltītais laiks, kā šobrīd vajadzīgs.  Un arī ārstniecības iestāžu aprīkojums būs jāatjauno un jāpapildina. 

"Ir jādomā arī par medicīnas ierīcēm un iekārtām. Daudzas ir morāli novecojušas, un jādomā šajos Covid apstākļos arī par portatīvām ierīcēm Covid pacientiem, lai neinficētu pārējos," secina ministrijas pārstāve. 

Pagaidām gan esot pāragri spriest, kad un cik daudz tam tiks prasīts. Savukārt par veselības aprūpes pakalpojumu klāsta paplašināšanu valdība varētu lemt nākamajā vai aiznākamajā nedēļā. 

Vai ārstu novērojumi par slimību saasināšanos ir vien atsevišķi gadījumi vai tā būs tendence ierobežotās pieejamības apstākļos, pagaidām pāragri spriest. To varēs pateikt tikai pēc ilgāka laika.