Vai arī – ieraudzīt, ka tu ar kaut ko tiec galā labāk nekā citi, esi ticis tālāk. Tas ir labs iedrošinājums turpināt."
"Atbalsta grupa dod visus trīs punktus, uz kuriem balstīties savā izaugsmes procesā, kas nenoliedzami smēķēšanas atmešanas procesā notiek," atklāja Dreimane.
Psiholoģes norādītie trīs punkti:
1. Cilvēks pats, kas ir darītājs;
2. Citi, kas izaicina darītāju;
3. Treneris – atbalsta grupas vadītājs.
"Visus šos trīs punktus var atrast sevī – gan darītāju, gan izaicinātāju jeb mudinātāju uz rīcību, gan treneri, bet tas ir jāiemācās.
Kamēr šīs prasmes nav, visus trīs punktus dod grupa," piebilda atkarību speciāliste.
Psiholoģe sacīja, ka atbildība par atmešanas soļiem ir jāuzņemas katram pašam. "Pamatā ir divas rīcības shēmas: samazināt smēķēšanas reizes un pārtraukt pakāpeniski vai arī – pārtraukt uzreiz."
"Protams, ka visiem gribas, lai ir viens vienkāršs un pareizais veids, viena metode, kas piedāvā glābšanos no atkarības visiem.
Diemžēl nav ne vienas metodes, ne īsto cilvēku, ne apstākļu, kas dod garantijas – darot tieši tā vai citādi, tev izdosies atmest smēķēšanu. To, kura rīcības shēma būs piemērotāka, cilvēks var noteikt pats, ja labi pazīst savu raksturu." norādīja eksperte.
Dreimane uzsvēra, ka vispirms ir jāpajautā sev - Kāda pieredze man līdz šim bijusi efektīvāka pārmaiņu ieviešanā – pakāpeniska vai nocērtot kā ar nazi?
"Lai kaut ko prognozētu, ir vajadzīgas zināšanas un prakse. Zināšanas var iegūt, iepriekš palasot par smēķēšanas atmešanu, pajautājot kādam padomu. Bet praksi var iegūt tikai darot.