IIHF nāk klajā ar Latvijas hokeja izlases "Sapņu komandu"

Latvijas vārtsarga postenī lielu pārsteigumu nav. Lai gan lieliskas karjeras izlases vārtos aizvadīja tādi vīri kā Sergejs Naumovs un Edgars Masaļskis, neapšaubāmi visspožākā karjera bija tieši Artūram Irbem.

Latviešu aizsardzības līnijā arī bez ievērojamiem pārsteigumiem - Stenlija Kausa ieguvējs Sandis Ozoliņš un viņam blakus atrodams Nacionālās hokeja līgas (NHL) "Dzelzs vīrs" Kārlis Skrastiņš.

Uzbrukumā, kur, objektīvi skatoties, vienmēr var būt vislielākā diskusija, kaut vai spēlētāju daudzuma dēļ, IIHF izraudzījušies Oļegu Znaroku, Sergeju Žoltoku un Helmutu Balderi.

Dereks O'Braiens atzīmē, ka latvieši hokeju spēlē gandrīz gadsimtu un pirmo reizi spēlēja pasaules čempionātā 1933.gadā. Viņš atzīmē, ka daudzu gadu laikā Latvijas hokejisti spēlēja padomju sistēmā, nevarot spēlēt ar nacionālo izlasi.

Seši spēlētāji, kas izvēlēti šai komandai, visi ir dzimuši 22 gadu laikā. Viņi visi sāka spēlēt hokeju Padomju Savienībā un joprojām bija aktīvi spēlētāji pēc neatkarības atgūšanas.

Vispirms par vārtsargu. Irbem bija ievērojama loma Rīgas "Dinamo" sudraba medaļas izcīnīšanā 1988.gada pavasarī PSRS čempionātā. 1990.gadā PSRS izlases rindās Irbe kļuva par pasaules čempionāta labāko vārtsargu.

1991.gadā, Latvijai atgūstot neatkarību, Irbe devās uz ārzemēm un pāris gadu laikā nostiprinājās Sanhosē "Sharks" komandā, NHL spēlējot 13 NHL sezonas un divreiz tiekot iekļautam "All Stars" izlasē.

Latvijas izlases rindās viņš 1996.gadā palīdzēja Latvijai iekļūt elites divīzijā un pēc tam spēlēja vēl astoņos pasaules čempionātos un divās olimpiskajās spēlēs. Irbe 2010.gadā tika iekļauts IIHF Slavas zālē.

Pārejot pie aizsargiem - Sandis Ozoliņš pasaules meistarsacīkstēs un olimpiskajās spēlēs piedalījās pa trim reizēm.

Ozoliņš ir visu laiku labākais latviešu aizsargs, kurš 1996.gadā izcīnīja Stenlija kausu ar Kolorado "Avalanche". Aizsargs piedalījās vairāk nekā 1000 NHL spēlēs, gūstot 654 punktus, 769 soda minūtes un septiņas reizes iekļūstot "All Stars" spēlēs. 1996./1997.gadā viņš sakrāja 68 rezultativitātes punktus.

Pasaules čempionātos Ozoliņš guva 11 rezultativitātes punktus 16 pasaules čempionāta spēlēs, beidzot hokejista karjeru 2014.gadā.

Ozoliņa partneris, kā minēts, ir Kārlis Skrastiņš, kurš bojā gāja 2011.gadā aviokatastrofā, esot Jaroslavļas "Lokomotiv" sastāvā.

Viņš piedalījies astoņos pasaules čempionātos un ir vienīgais Latvijas valstsvienības aizsargs, kurš vienā mačā pasaules meistarsacīkstēs guvis trīs vārtus, 2003.gadā apbēdinot Baltkrieviju.

Skrastiņš 18 gadu vecumā debitēja pasaules čempionātā 1993.gada C grupā, kur septiņās spēlēs guva septiņus punktus. Viņš ir piedalījies arī trijās olimpiskajās spēlēs.

Skrastiņš NHL karjerā izcēlās kā viens no līgas izturīgākajiem aizsargiem. Gandrīz piecu sezonu laikā ar Nešvilas "Predators" un Kolorado "Avalanche" viņš 495 spēlēs pēc kārtas devās laukumā, labojot līgas rekordu aizsargiem. NHL viņš aizvadīja 832 spēles, 2011.gada vasarā parakstot līgumu ar Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubu Jaroslavļas "Lokomotiv". Visa komanda gāja bojā lidmašīnas avārijā ceļā uz komandas sezonas pirmo spēli Minskā. Viņa septīto numuru iemūžināja Latvijas valstsvienība.

Par visu laiku labāko Latvijas uzbrucēju tiek uzskatīts Helmuts Balderis, kurš pasaules čempionātā spēlēja piecreiz, kā arī izcīnīja sudrabu 1980.gada olimpiskajās spēlēs.

Balderis pirmo maču Latvijas izlasē nospēlēja 40 gadu vecumā. Kopā ar PSRS izlasi viņš izcīnīja trīs pasaules čempionāta zelta un divas bronzas medaļas. 1977.gadā viņš tika nosaukts par pasaules meistarsacīkšu turnīra labāko uzbrucēju un PSRS labāko hokejistu.

Balderis divreiz kļuva par PSRS čempionāta rezultatīvāko spēlētāju. Pēc četru gadu pauzes viņš kļuva par pirmo latviešu spēlētāju NHL, 37 gadu vecumā debitējot līgā un kļūstot par vecāko debitantu, kurš guvis vārtus.

Balderis kļuva par Latvijas pirmo IIHF Slavas zāles pārstāvi 1998.gadā.

Sergejs Žoltoks piedalījās sešās pasaules meistarsacīkstēs, kā trešais Latvijas spēlētājs pēc Irbes un Ozoliņa nostiprinoties NHL.

Viņa labākā sezona bija 2002./03.gads, kad viņš ar Minesotas "Wild" 78 regulārās sezonas spēlēs sakrāja 42 rezultativitātes punktus, bet pēc tam bija nozīmīgs komandas spēlētājs Rietumu konferences finālā ar 13 rezultativitātes punktiem 18 spēlēs.

Starptautiskā mērogā Žoltoks bija Ozoliņa komandasbiedrs pēdējā hokeja komandā, kas jebkad pārstāvējusi Padomju Savienību, 1992.gada pasaules junioru meistarsacīkstēs izcīnot zelta medaļu.

Pasaules čempionātā augstākajā divīzijā Žoltoks 30 spēlēs guva 25 punktus. Savā pēdējā pasaules čempionātā 2004.gadā viņš bija Latvijas kapteinis.

Žoltoks ir otrais visu laiku labāko Latvijas spēlētāju komandas dalībnieks, kurš gāja bojā karjeras laikā, spēlējot "Rīgas" sastāvā Baltkrievijas līgā NHL lokauta laikā 2004./05.gada sezonā. Žoltoks priekšlaicīgi pameta spēli un sabruka ģērbtuvē, 31 gada vecumā mirstot no sirds mazspējas. Viņa 33.numuru iemūžināja Latvijas valstsvienība.

Visbeidzot labāko uzbrucēju trijniekā ir Čeļabinskas apgabala Ustjkatavā dzimušais Oļegs Znaroks, kurš piedalījās trijās pasaules meistarsacīkstēs un ar saviem no vārtu priekšas gūtajiem vārtiem Latvijai nodrošināja vietu elites divīzijā.

Būdams būtisks 1988.gada PSRS sudraba medaļas komandas dalībnieks, Znaroks sportista karjeru pabeidza Vācijas otrajā bundeslīgā, kur finišēja ar vairāk nekā diviem gūtiem rezultativitātes punktiem spēlē.

Kā treneris Znaroks KHL ir pavadījis lielāko daļu no pēdējām 12 sezonām, kļūstot par četrkārtēju gada labāko treneri līgā un trīskārtēju Gagarina kausa uzvarētāju. Starptautiskā mērogā viņš kā asistents un pēc tam kā galvenais treneris trenēja Latviju no 2004. līdz 2011.gadam, bet pēc tam bija Krievijas valstsvienības galvenais treneris no 2014. līdz 2019.gadam, uzvarot 2014.gada pasaules čempionātā un 2018.gada olimpiskajās spēlēs.

Kā tuvākie rezervisti tiek vērtēti 26 gadus vecie latvieši - uzbrucējs Zemgus Girgensons un vārtsargs Elvis Merzļlikins.

Girgensons bija Bufalo "Sabres" pirmās kārtas izvēle 2012.gadā. 2014./2015.gada sezonā uzbrucējs sakrāja 30 rezultativitātes punktus un piedalījās NHL "All Stars" spēlē.

Starptautiskā mērogā viņš ir spēlējis četros pasaules čempionātos un 2014.gada olimpiskajās spēlēs.

Merzļikins, spēlējot "Lugano" klubā Šveices čempionātā, nostiprinājās kā Latvijas izlases vārtsargs un 2018.gada pasaules čempionātā sekmēja komandas iekļūšanu ceturtdaļfinālā.

2019./2020.gada sezonā viņš devās uz NHL, kur viņam padevās lieliska sezona ar Kolumbusas "Blue Jackets", pirms sezona tika pārtraukta koronavīrusa dēļ.

Sākot ar savu pirmo izcīnīto NHL uzvaru jaungada spēlē pret Floridas "Panthers", Merzlikins kopš tā brīža sakrāja bilanci 13-5-4 ar vidēji mačā ielaistiem 1,97 vārtiem un 93,5 procentiem atvairītu metienu nākamajās 23 spēlēs. Tai skaitā bija arī astoņas uzvaras pēc kārtas, ieskaitot piecas "sausās" spēles ar 96,7 procentiem atvairītu metienu. Piecas "sausās" spēles viņam dod otro vietu NHL šosezon šajā rādītājā.

Kopumā latvietis savā pirmajā NHL sezonā 33 spēlēs sasniedzis bilanci 13-9-8 ar 2,35 vidēji mačā zaudētiem vārtiem un vidējo atvairīto metienu procentu 92,3%. Atvairīto metienu procents sezonā viņam ir trešais labākais, bet ielaisto vārtu rādītājs vidēji spēlē - piektais labākais rādītājs sezonā komandas vēsturē.