Covid-19 pandēmija ir prasījusi tūkstošiem cilvēku dzīvības un izmainījusi teju ikviena ikdienu. Taču grūtības, ko mēs piedzīvojam šodien, nobāl, salīdzinot ar pat pavisam netālas nākotnes draudiem, kas varētu ja ne pilnībā iznīcināt cilvēci, tad izmainīt mūsu dzīves līdz nepazīšanai, raksta britu laikraksts "The Observer".
Kad ar laiku koronavīrusa krīze sāks pāriet un mēs atgriezīsimies pie kaut kā tuva normalitātei - neatkarīgi no tā, cik daudz sociālo distancēšanos un roku mazgāšanu tas iekļaus - varam gaidīt kaut kādu starptautisku iniciatīvu, lai novērstu vai vismaz ierobežotu letālu vīrusu izplatību nākotnē. Kā suga mēs diezgan labi mācāmies no nesenām pieredzēm. To pazīst kā pieejamības heiristiku - tendenci noteikt kāda notikuma iespējamību, balsoties uz mūsu spēju atminēties nesenus piemērus.
Taču morāles filozofs Tobijs Ords savā jaunākajā grāmatā "Krauja" (The Precipice) pauž, ka mēs daudz sliktāk spējam paredzēt katastrofas, ko dzīves laikā neesam pieredzējuši.
"Pat tad, kad eksperti aprēķina, ka ir liela iespēja notikt bezprecedenta gadījumam, mums ir ļoti grūti noticēt, pirms tas ir noticis," viņš raksta.
Tieši šī bija problēma ar koronavīrusu. Daudzi zinātnieki paredzēja, ka tuvākajā nākotnē gandrīz noteikti sāksies globāla pandēmija. Neskaitot virknes virusologu un epidemiologu brīdinājumus, arī "Microsoft" dibinātājs Bils Geitss 2015. gadā ar plaši apspriestu runu uzstājās "Ted Talk" konferencē, kurā viņš aprakstīja letāla vīrusa draudus. Jau kādu laiku pandēmija ir viens no diviem galvenajiem katastrofu draudiem valdību risku reģistrā (otrs ir plaša mēroga kiberuzbrukums).