Sāpīgā pēkšņā šķiršanās. Kā nodrošināt sunim vajadzīgo, lai pēc karantīnas nebūtu jācīnās ar uzvedības problēmām?

Cik daudz kopīgi pavadītā laika ir par daudz?

"Suņi ir rituālus mīloši dzīvnieki - šiem mīluļiem ir ļoti svarīgi, lai viņu dzīvē ir konstants ritms un tajā nav daudz izmaiņu. Paškarantīnas laikā suns var pierast pie jaunas kārtības, jo saimnieks visu laiku ir mājās un mīlulim mainās laiki, kuros viņš var ar savu cilvēku mijiedarboties - paspēlēties, kaut ko paprasīt vai arī vienkārši biežāk saņemt saimnieka uzmanību," stāsta eksperts.

Eksperts brīdina, ka tajā brīdī, kad mums visiem sāksies ierastais dzīves ritms, suni var pārņemt kaut kas līdzīgs panikai - tiesa, laikā, kad saimnieks ir mājās, maz ticams, ka kaut kas par to liecinās.

"Mīlulis zaudē drošības sajūtu un mieru, jo ir jau pieradis pie noteikta veida aktivitātēm ar savu saimnieku un dienas ritma, kas tagad strauji mainās.

Kucēni, kuri būs pieraduši pie nepārtrauktas saimnieka klātbūtnes, nu baidīsies no atšķirtības un palikšanas vienatnē. Izmaiņu radītā panika var izraisīt nepatīkamas blaknes - suns, palicis viens, sāk ārdīt māju. Tiesa, te jāapzinās, ka mīlulis to nedara, lai kādam ieriebtu, - tas nav suņu dabā," atklāj suņu skolas treneris.

Ko darīt?

"Jāmēģina ieturēt režīmu, kāds ir bijis normālā darbdienā. Tā kā daudzi strādā no mājām, viņi ir pieraduši suni vest laukā vēlāk, kas ir kļūda - jācenšas ieturēt ne tikai nemainīgs pastaigu laiks, bet arī barošanas un kopīgo aktivitāšu laiks. Vēl viena lieta, kuru būtu jācenšas ievērot - darba laikā vajadzētu ieturēt distanci no sava mīluļa, citādi viņš ātri pieradīs pie tā, ka var saņemt uzmanību," saka Lielpēteris.

Suni var "distancēt", ievietojot viņu citā telpā - pieaugušus suņus tā var atšķirt no saimnieka uz pāris stundām, kucēnus - uz laiku līdz piecpadsmit minūtēm pāris reizes dienā, pakāpeniski šo laiku palielinot. Šādi var izvairīties no tā, ka četrkājainais draugs visās savās gaitās redz savu cilvēku, un iemācīt viņam būt patstāvīgākam.

"Daudzi šajā laikā krietni biežāk dodas pastaigās - varbūt nav nepieciešams katrā pastaigā ņemt līdzi arī savu mīluli," iesaka eksperts.

Labi audzinātiem un trenētiem suņiem ir īsāks "aklimatizācijas" laiks - viņi pacieš izmaiņas labāk un viņus nav nepieciešams tik ļoti radināt pie jauna ritma. Diemžēl ir gadījumi, kad sunim atšķirtība rada tik lielu stresu, ka to nav iespējams koriģēt patstāvīgi un jāmeklē speciālista palīdzība, taču pārsvarā šīs problēmas nepaliek "uz mūžu" un tās ir iespējams labot.

"Šis ir gadījums, kad "ārstēšana" ir ļoti līdzīga prevencijai - nedrīkst pakļauties katrai mīluļa kaprīzei un jāievēro zināma distance, līdz suns saprot, kāds ir vēlamais dzīves ritms. Galvenais mērķis ir audzēt suņa patstāvību," saka Lielpēteris.

Viņš min, ka "laba doma ir kopīgi pavadītajā laikā nodoties dažādām aktivitātēm, kas nogurdina suni ne tikai fiziski, bet arī mentāli, - tas nozīmē, ka papildus kārtīgai pastaigai suņa ikdienā būtu jāievieš arī dažādas interaktīvas rotaļas un apmācības. Šādas aktivitātes sunim nodrošinās ne tikai kvalitatīvi pavadītu laiku, bet arī mazākas enerģijas rezerves brīžiem, kad saimnieks nevar būt blakus."

Raksts tapis sadarbībā ar "PetCity".