Antarktikas lielākais aisbergs kļuvis mazāks, iezīmējot iespējamo bojāeju

Aisbergs pašlaik virzās uz ziemeļiem projām no Antarktīdas pussalas. Nokļuvis siltākos ūdeņos, tas, straumju nests, ir ceļā uz Atlantijas okeāna dienvidu daļu. 

Profesors Adrians Lakmens, kurš seko līdzi aisberga stāvoklim, BBC stāstīja, ka gabals, kas tikko no tā atšķēlās, iezīmē šā ledus giganta galu. 

"Es esmu nemitīgi pārsteigts par to, ka kaut kas tik plāns un trausls atklātā jūrā ir eksistējis tik ilgu laiku. Es paredzu, ka pēdējais sagrūšanas posms ir sācies, tomēr atsevišķi aisberga gabali okeānā peldēs vēl gadiem," komentēja Lakmens. 

Pierādījumus par otrdien atlūzušo gabalu sniedza radara attēli, kas uzņemti ar Eiropas Savienības satelītu "Sentinel-1".   

"A-68" nosaukums ir cēlies no klasifikācijas sistēmas, kuru pārvalda ASV Nacionālais sniega un ledus centrs, kas Antarktiku sadalījis kvadrantos. Ņemot vērā, ka aisbergs atlūza no Larsena C ledus šelfa Vedela jūrā, tas ieguva “A” apzīmējumu, savukārt “68” apzīmēja pēc skaita pēdējo lielo ledus gabalu šajā sektorā.  

Pareizāk gan būtu šo aisbergu saukt par “A-68A”, jo atsevišķas atlūzas no tā arī iegūst savus saistītos nosaukumus. Piemēram, agrāk no šā aisberga atlūza gabals “A-68B”, savukārt šis jaunais gabals, visticamāk, tiks nodēvēts par “A-68C”. 

Vai bija aizdomas, ka atlūzīs tieši šis aisberga stūris? Lakmens saka, ka nekādas pazīmes par to nemanīja. 

Kad aisbergs atdalījās no kontinenta 2017. gadā, tas bija 6000 kvadrātkilometru liels, bet tā vidējais biezums bija aptuveni 190 metru. 

Sākumā aisbergs neaizvirzījās pārāk tālu un likās pieķēries pie jūras gultnes, tomēr pēc kāda laika tas apgriezās un sāka dreifēt uz ziemeļiem. Savukārt tagad tas virzās dienvidu virzienā un domājams, ka no tā drīz vien atdalīsies vēl vairāki lieli gabali. 

Ir grūti teikt, cik ilgi “A-68” vēl eksistēs savā tagadējā veidolā, tomēr ir skaidrs – kad tas sabruks pavisam, atsevišķi gabali okeānā turpinās dreifēt vēl gadiem.