Reirs: Tūrisma nozare neatgūsies divos trijos mēnešos, kura ietvaros patlaban nozares var saņemt dīkstāves atbalstu

Otrdien Ministru kabinets uzklausīja Ekonomikas ministrijas (EM) sniegto informāciju par situāciju tūrisma nozarē un ar šo nozari saistītajās jomās.

Finanšu ministrs norādīja, ka tūrisma nozarei būs nepieciešams atsevišķas palīdzības plāns, ņemot vērā, ka šī nozare neatgūsies tūlīt pēc Covid-19 krīzes beigām, bet gan ilgākā periodā.

"Tūrisma nozare neatgūsies divos trijos mēnešos, kura ietvaros patlaban nozares var saņemt dīkstāves atbalstu. Ņemot vērā, ka Eiropas ārējās robežas būs slēgtas līdz gada beigām, Rīga un Vecrīga nedabūs atpakaļ to pašu tūristu skaitu, kāds bija līdz šim," sacīja Reirs.

Vienlaikus viņš piebilda, ka pretēja situācija esot lauku tūrismā, kur pēc sarunām ar šīs nozares pārstāvjiem, ministrs secinājis, ka pieprasījums pēc lauku tūrisma nozares pakalpojumiem šovasar esot piesātināts.

"Lauku tūrismā šovasar viss ir "aizsists", tāpēc jādomā par atbalstu tiem, kas apkalpo ārvalstu tūristus. Sākotnēji valdība lēma par atbalstu lielajiem ražojošajiem uzņēmumiem, bet tūrisms nebija šo nozaru vidū, tāpēc turpmāk jādomā, kā palīdzēt šai nozarei," pauda finanšu ministrs.

Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pievienojās ministra sacītajam, secinot, ka tūrisma nozarē grūtības būs ilgi - kamēr neatgūsies starptautiskās ceļošanas iespējas.

Otrdien valdībā prezentētajā ziņojumā EM sniedza situācijas izklāstu tūrisma nozarē, atzīstot, ka Latvijā Covid-19 negatīvā ietekme izteikti redzama tūrismā, restorānu un ēdināšanas sektorā, aviotransportā, izklaides, pasākumu rīkošanas u.c. pakalpojumos. Tieši skarto nozaru pievienotā vērtība veido gandrīz 800 miljonus eiro, kas ir 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

EM norāda, ka vīrusa izraisītā krīze tiešā veidā ietekmējusi vairāk nekā 3000 mazos un vidējos uzņēmumus. Pie pilnīgas uzņēmumu dīkstāves tas nozīmē 100% apgrozījuma kritums visos tūrisma sektoros.

Vienlaikus ministrijā atzīst, ka tūrisma nozarei pakārtoto sektoru attīstībai šobrīd palīdz ieviestie atbalsta mehānismi.

Tāpat EM plāno piedāvāt atbalstu darbinieku apmācību organizēšanai līdz diviem mēnešiem.

EM arī norāda, ka patlaban pasaulē un kaimiņvalstīs tiek sperti nākamie soļi. "Lai saglābtu tūrisma nozares tieši ietekmētos sektorus, globālā kontekstā uzlabojumus ietekmētu pakāpeniska cilvēku kustības atļaušana pāri robežām. Tādēļ ir nepieciešams domāt par turpmāko darbību, lai nodrošinātu ekonomikas atveseļošanos pēc iespējas ātrāk. Vasaras sezonā tūrismam viennozīmīgi jāatvēl visi resursi vietējā tūrisma pieprasījuma radīšanai, lai veicinātu uzņēmumu izkļūšanu no absolūta apgrozījuma krituma stāvokļa un dotu ekonomisko pievienoto vērtību tieši nacionāla rakstura vietējiem uzņēmumiem," pauda EM.

Tāpēc EM padotībā un par tūrisma politikas īstenošanu atbildīgā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) strādā pie vietējā tūrisma piedāvājuma veicināšanas pasākumiem, pārplānojot gan iecerētās aktivitātes, gan paredzot izmaiņas līdz šim plānoto finanšu līdzekļu novirzīšanai tam.

"Šim atbalstam, ko raksturo īstermiņa risinājumi, paralēli tiek plānots sākt ārējo tirgu apgūšanu. Taču jāņem vērā, ka pēc krīzes visas Eiropas Savienības dalībvalstis īstenos līdzīgus pasākumus, tādēļ ir svarīgi paredzēt atbilstošus finansiālos līdzekļus un precīzas, mērķorientētas aktivitātes," min EM.

Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā līdz 12.maijam izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu. Tostarp ir atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu.