/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
Pagaidām medikamentu pret Covid-19 nav, tāpēc ārstēšanas pamatā ir nodrošināt organismu ar skābekli, kamēr imunitāte cīnās ar vīrusu. Koronavīrusa izraisītās pandēmijas dēļ pasaulē teju visu slimnīcu intensīvās terapijas nodaļas ir pārpildītas ar sasirgušajiem, kuriem organisms tiek apgādāts ar skābekli.
Eksperti norāda, ka atveseļošanās no vīrusa ir tikai ceļa sākums uz ierastu dzīvi, jo laiks, ko pacienti pavadījuši reanimācijā vai intensīvajā nodaļā, atstāj dziļas emocionālas traumas, vēsta raidsabiedrība BBC.
Pēc ilgstošas slimošanas intensīvajā terapijā pacientiem bieži nepieciešams no jauna mācīties staigāt vai pat elpot. Tāpat ir novērots, ka pacienti, kuri ir cīnījušies par skābekli ar dzīvību uzturošo aparātu palīdzību, izjūt posttraumatiskā stresa sindromu.
"Kad cilvēks nonāk reanimācijā – tas maina visu viņa dzīvi," norāda "Royal Gwent Hospital" intensīvās terapijas nodaļas vadītājs Deivids Hepberns.
"Kad pacienti nāk pie samaņas, viņi ir tik vāji, ka bieži nav spējīgi pat apsēsties. Daudzi vājuma dēļ pat nevar pakustināt rokas," viņš saka.
Ja ārstēšanas laikā ir nepieciešama intubācija vai barošana caur zondi, tad pacientam pēc atveseļošanās var būt problēmas ar komunikāciju vai ēšanu.
"Daudziem ir posttraumatiskā stresa sindroms un grūtības skaidri domāt," norāda Hepberns, atklājot, ka ar laiku kļūst labāk, taču atgūšanās var prasīt ilgāku laiku.
"Dažas nedēļas pieslēgtiem pie dzīvību uzturošajiem aparātiem ir tikai neliels trieciens atlabšanas kopainā," secina ārsts.
Posttraumatiskā stresa sindroms
Pēs traumas stresa sindroms pēc reanimācijas esot visai bieža parādība. Riskam piedzīvot delīriju vai psihozi pakļauti aptuveni trešā daļa pacientu, kuri ārstējušies intensīvās terapijas nodaļā.