Saeimas "Saskaņa" frakcija aicina apturēt administratīvi teritoriālas reformas turpmāko virzību līdz 2022. gadam (1)

Saeima 2019. gada 21. marta sēdē pieņēma lēmumu turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas kvalitatīvi spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

Saeima savā lēmumā ne tikai uzdeva sagatavot kvalitatīvu reformas turpinājuma piedāvājumu, bet arī veikt atbilstošas konsultācijas un izstrādāt visus nepieciešamos regulējumus, lai pašvaldības pēc reformas atbilstu jaunajiem apstākļiem un spētu efektīvi darboties.

"Tomēr apstākļi ir mainījušies. To rāda situācija valstī un pasaulē pēc Covid-19 izplatības un tam sekojošu ārkārtas pasākumu ieviešanas. Ekonomiskā krīze pēc tam, kad būsim izgājuši no Covid-19 dēļ izsludinātās ārkārtas situācijas, būs dziļa. Tādu Latvija vēl nav piedzīvojusi, šobrīd prognozē speciālisti. Līdz ar to Latvija ir lielu izaicinājumu priekšā. Prognozēt, ko katra cilvēka ikdienā ienesīs ārkārtējās situācijas radītās sekas, nav pat iespējams," teikts frakcijas izplatītajā paziņojumā.

Tāpēc pēc frakcijas domām, darbs pie novadu reformas neatbilst jaunajiem apstākļiem, tiek strauji virzīts uz priekšu, jo likumprojekta izskatīšana pirms trešā lasījuma atsākta ārkārtas situācijas apstākļos, lielā steigā un ierobežojot iespēju diskutēt. Līdz ar to likumdošanas process ir ne tikai nekvalitatīvs, bet arī jaunajiem apstākļiem neatbilstošs, turklāt reformas virzītāji pat pirms trešā lasījuma nav viesuši skaidrību un vienojušies par pašvaldību līmeņiem, nosaukumiem, teritorijām, funkcijām un, pats galvenais, nav redzējuma par ieguvumiem, ko sniegs piedāvātā pašvaldību teritoriju reforma, teikts paziņojumā.

"2020.gada otrā puse un 2021. gada sākums būs laika posms, kad, lai atgūtos no krīzes radītajām sekām, būs nepieciešama saskaņota, pārdomāta un efektīva visu valsts pārvaldes institūciju rīcība, ieskaitot pašvaldības. Nav pieņemams, ka pašvaldību administratīvā reforma tiks īstenota laikā, kad būs jāpieliek vislielākās pūles ekonomiskās stabilitātes un cilvēku sociālās drošības nodrošināšanai. Nestabilitāte, ko rada jebkura reforma, šādā situācijā ir nepieņemama. Šādos apstākļos nebūs iespējams arī kvalitatīvi sagatavot un realizēt vēlēšanas haotiski un nepārdomātu veidotajās "jaunajās" pašvaldībās," teikts paziņojumā.

Jau ziņots, ka vakar Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisija šodien sāka skatīt ATR topošajam likumam uz trešo, galīgo, lasījumu iesniegtos priekšlikumus.

Pārliecinošu skaitu no kopumā 366 priekšlikumiem iesniedzis opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS), rosinot saglabāt lielu daļu no pašreizējiem novadiem.  

ATR komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP) iepriekš pauda cerību, ka likumprojektu izdosies pieņemt galīgajā lasījumā Saeimā jūnijā. 

Opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Latvijas Zaļās partijas (LZP) valžu priekšsēdētājs Edgars Tavars paudis, ka koalīcijas lēmums bez maz vai kara apstākļos, kad ir Covid-19 krīze, slepus skatīt ATR likumprojektu vērtējams kā vājprāts, nonsenss un amorāla rīcība no valdību veidojošo politiķu puses.

Kā ziņots, ar ATR līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā plānots izveidot 40 pašvaldības.