"Ļoti sarežģīts jautājums." Vai jaunais koronavīruss patiesībā ir radīts laboratorijā? (38)

Kādus drošības mērus izmanto laboratorijās?

Laboratorijas, kurās pēta vīrusus, seko Biodrošības Līmeņa (BSL) sistēmas standartiem.

Atkarībā no tā, kādi bioloģiskie aģenti tiek pētīti un kādi drošības pasākumi ir nepieciešami, lai tos izolētu, ir noteikti četri līmeņi.

BSL-1 ir zemākais līmenis un to izmanto laboratorijās, kur pēta labi zināmus bioloģisko aģentus, kas neapdraud cilvēkus.

Ar katru nākamo līmeni piesardzības pasākumi pieaug. Augstākais ir BSL-4, kas noteikts laboratorijām, kas strādā ar visbīstamākajiem patogēniem, pret kuriem nav zāļu vai vakcīnu - ebolu, Marburgas vīrusu un - tikai divos institūtos ASV un Krievijā - ar bakām.

BSL standarti tiek izmantoti visā pasaulē, bet ar dažādām virspusējām variācijām.

"Krievi, piemēram, augstākās drošības laboratorijas atzīmē ar 1, bet zemākās ar 4, kas ir pilnīgi pretēji pieņemtajiem standartiem, bet praktiskās puses un prasības infrastruktūrai ir līdzīgas," sacīja Londonas Karaliskās koledžas biodrošības eksperte Dr. Filipa Lentzosa.

Tomēr standarti nav obligāti uz starptautisku vienošanos pamata, kaut gan Pasaules Veselības organizācija (PVO) publicējusi vadlīnijas par dažādiem līmeņiem.

"Tie ir izveidoti ar labākajiem nodomiem, lai nodrošinātu darba drošību, laboranti neinficētos paši vai neinficētu sabiedrību un lai izvairītos no nejaušas palaišanas vidē," sacīja Dr. Lentzosa.

"Novērojumu ievērošanu palīdz motivēt nauda. Ja ir vēlme veikt projektus ar starptautiskiem partneriem, tiek prasīts, lai laboratorijās tiek ievērots noteikts standarts. Vai arī, ja ir produkti ko pārdot, vai noteikti pakalpojumi, piemēram, testi, tad arī tiek pieprasīts, lai tiek ievēroti starptautiskie standarti," piebilda eksperte.

WIV patiešām bija saņēmis finansējumi no ASV, kā arī palīdzību no Amerikas pētniecības institūtiem. Diplomātiskajā saziņā tika ieteikts sniegt vēl vairāk palīdzību.

Kādi drošības trūkumi tiek aprakstīti?

Īsā atbilde ir tāda, ka mēs nezinām, balstoties uz "The Washington Post" atklāto informāciju. Taču vispārinot ir vairāki veidi, kā laboratorijās, kur strādā ar bioloģiskajiem aģentiem, var tikt pārkāpti drošības noteikumi.

Pēc Dr. Lentzosas sacītā, tie iekļauj: "Kam ir piekļuve laboratorijai, zinātnieku un laborantu pirmreizējās un atkārtotās apmācības, ierakstu uzglabāšanas procedūras, norādījuma zīmes, patogēnu inventūra, darbības, ziņojot par negadījumiem, ārkārtas situāciju procedūras."

Bet cik neparastas ir diplomātiskajā saziņā paustās bažas?

Negadījumi notiek. 2014. gadā aizmirstas mēģenes ar bakām tika atrastas kartona kastē netālu no pētniecības centra Vašingtonā. 2015. gadā ASV armija nejauši uz deviņām laboratorijām valsts iekšienē un militārajā bāzē Dienvidkorejā nosūtīja dzīvas Sibīrijas mēra sporas.

Daudzās laboratorijās, kur ir zemāki BSL, ir dažādas drošības noteikumu nianses un mazākas kļūdas ziņās neparādās.

Taču ir salīdzinoši maz laboratorijas, kam noteikts BSL-4. Vikipēdijā rakstīts, ka visā pasaulē tādas ir apmēram 50, no kurām viena ir WIV, tomēr nav oficiāla šādu laboratoriju uzskaitījuma.

Tās būvējot, jāvadās pēc īpašām vadlīnijām, jo laboratorijās strādā ar bīstamākajiem patogēniem, kas mūsdienās zināmi. Tā rezultātā lielākoties šajās iestādēs ir labi drošības rādītāji. Tādēļ jebkādas bažas par procedūrām, kas notiek kādā no šīm laboratorijām, ir jāņem vērā.

Vai jau iepriekš netika ziņots, ka vīruss palaists no laboratorijas?

Gandrīz vienlaikus ar jaunā koronavīrusa parādīšanos, sākas spekulācijas - no kurām liela daļa bija nepamatotas - par tā izcelsmi.

Viena teorija, kas strauji guva popuaritāti janvārī, bija tāda, ka vīruss izveidots laboratorijā kā bioloģiskais ierocis. Šīs apsūdzības vairākkārt noraidījuši zinātnieki, kur uzsver pētījumos atklāto, ka vīruss cēlies no dzīvniekiem, visticamāk, sikspārņiem.

Vīrusi arī var tikt veidoti svarīgu zinātnisku pētījumu dēļ. Piemēram, funkciju ieguvumu pētījumi var veicināt patogēna spēju izraisīt saslimšanu, lai noskaidrotu, kā vīrusi varētu mutēt nākotnē.

Taču martā publicēts amerikāņu zinātnieku pētījums par koronavīrusa genomu neatrada pierādījumus tam, ka tas būtu mākslīgi izveidots.

"Salīdzinot pieejamos genoma sekvencēšanas datus jau zināmajiem koronavīrusa celmiem, mēr varam droši noteikt, ka SARS-CoV-2 radās dabiskā ceļā," pētījuma publicēšanas laikā sacīja tā līdzautors Kristians Andersens no Skripsa Pētniecības institūta.

Bija arī apsūdzības, ka no laboratorijas nejauši izlaists dabīgi izveidojies vīruss. Spekulācijas vecināja tas, ka Uhaņas tirgus, kas saistīts ar uzliesmojuma sākumu, atrodas netālu no diviem institūtiem, kur pēta infekciju slimības.

Tas, ka WIV pētīja koronavīrusus sikspārņos, ir vispārzināms fakts. Tas bija pilnībā likumīgi un atklājumi tika publicēti starptautiskos akadēmiskajos žurnālos. Šāds darbs nav pārsteigums, ņemot vērā, ka Ķīna 2000. gadu sākumā pārdzīvoja SARS uzliesmojumu.

Dr. Lentzosa sacīja, ka vīrusa izcelsme ir "ļoti sarežģīts jautājums" un piebilda, ka "ir bijušas klusas aizkadra diskusijas biodrošības ekspertu aprindās, apšaubot vīrusa izcelsmi jūras velšu tirgū, uz ko tik ļoti uzstāj Ķīna".

Tomēr šobrīd nav pierādījumu, ka kāds pētniecības institūts Uhaņā būtu SARS-CoV-2 avots.

Ceturtdien, 16. aprīlī, Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis preses konferencē pievērsās šim jautājumam, žurnālistiem paužot, ka PVO pārstāvji "vairākkārt sacījuši, ka nav pierādījumu tam, ka jaunais koronavīruss ir radīts laboratorijā".

Donalds Tramps, kuru asi kritizējuši par viņa administrācijas reakciju uz pandēmiju, sacīja, ka ASV valdība izmeklē šo teoriju.

Ķīnu vairākkārt apsūdzējuši par nepietiekamu caurspīdību slimības uzliesmojuma sākumstadijā, un ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo sacīja, ka Pekinai "jāatklāj", ko viņi zina.

Šī starpvalstu vārdu kara laikā cītīgais un lielā mērā nepamanītais zinātniskais darbs pie vīrusa avota atklāšanas turpināsies.