Ločmele uzsver, ka vīruss ir viltīgs un bīstams ne tikai tiem, kas atrodas riska grupās, bet arī veseliem, stipriem cilvēkiem.
Viņa norāda, ka, sākoties vīrusa epidēmijai, abi ar vīru uzskatījuši, ka ir "ārpus riska grupām". "[..] uz ārzemēm tagad neesam braukuši, esam spēka gados, nesmēķējam un neslimojam."
Ločmele atceras: "Pēc nule ieviestās ārkārtas situācijas ģimenes lokā vienojāmies, ka drošības labad noteikti jāizolē vecāki. [..] Jā, Rolanda darbs LU nozīmēja stresu pārpārēm, un imunitāti jau tas nekādi neuzlabo. Taču šajā sezonā abi kļuvām par «roņiem» un iknedēļas aukstajā peldē — lietus vai sniegs — jutāmies norūdījušies un veseli. Tomēr vīruss izrādījās daudz viltīgāks nekā riska grupu demogrāfija."
"Svētdien, 15. martā, mēs vēl Lielupē peldējām, bet 16. martā viņš jau gulēja mājās ar augstu temperatūru un šausmīgām galvassāpēm," raksta Ločmele.
Rolands Tjarve mūžībā aizgāja 11. aprīlī, pēc smagas cīņas ar slimību reanimācijā.
Nellija Ločmele uzsver, ka šobrīd būtiski visiem ievērot ierobežojošos pasākumus un palikt mājās, arī tiem, kas uzskata, ka vīruss viņus nopietni neskars.