:format(webp)/nginx/o/2019/04/16/11955704t1h433e.jpg)
Pērnā gada 15. aprīļa vakarā pasauli pāršalca skumja vēsts no Parīzes - ar atklātu liesmu dega Parīzes Dievmātes katedrāle. Ugunsgrēku lokalizēt izdevās vien 16. aprīļa rītā, liesmas neprasīja neviena glābēja dzīvību, bet dzēšanas laikā cieta divi policisti un ugunsdzēsējs.
Foto: Ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē
Ugunsgrēks izpostīja katedrāles jumtu un 750 tonnas smago smaili. Taču daudz ko izdevās glābt - galvenos zvanu torņus, ārsienas un lielākoties arī velvētos griestus. Tāpat ugunsgrēku pārdzīvoja mākslas un kultūras bagātības, kuras glabājās katedrālē.
Foto: Rīts pēc ugunsgrēka Parīzes Dievmātes katedrālē
Sāktie būvdarbi ir riskanti. Gada sākumā Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanu uzraugošais ģenerālis Žans Luiss Žoržlins norādījis, ka ugunsgrēku pārcietušais kultūras piemineklis joprojām ir "briesmu stāvoklī" - pastāv risks, ka uzstādīto sastatņu atlieku novākšanas laikā varētu iebrukt katedrāles velvētie griesti.
"Parīzes Dievmātes katedrāle nav glābta, jo [..] priekšā ārkārtīgi nozīmīgs solis - novākt sastatnes, kas bija uzceltas ap smaili," sacīja Žoržlins.
Pēc ugunsgrēka katedrālē bija noticis tikai viens dievkalpojums 2019. gada 15. jūnijā.
Francijas prezidents Emanuels Makrons izvirzījis mērķi piecu gadu laikā pabeigt Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanu, taču daudzi eksperti to kritizējuši kā neizpildāmu.
Foto: Kā maziem solīšiem virzās uz priekšu Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošana
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)