Ugunsgrēkus pie Černobiļas izdevies lokalizēt

Ukrainas Valsts avārijas dienests ziņoja, ka vietām vēl novērojama gruzdēšana, bet atklātas liesmas nekurs vairs nedeg.

Ugunsgrēku dzēšanā aizliegtajā zonā ap bijušo AES bija iesaistīti vairāk nekā 400 ugunsdzēsēji. Pēdējās dienās cīņu ar liesmām atviegloja lietus.

Vides eksperti bažījās, ka ugunsgrēki varētu atsegt radioaktīvos pelnus, kas saglabājušies augsnē, un radioaktīvie dūmi varētu sasniegt Kijevu.

Varasiestādes šodien ziņoja, ka radiācijas mērījumi Kijevā ir pieņemamās robežās. Taču kāda augsta ranga amatpersona pirms vairāk nekā nedēļas, kad ugunsgrēki izcēlās, sacīja, ka apgabalā ap AES radiācija bijusi 16 reizes lielāka par normālo līmeni, kāds parasti ir šajā teritorijā.

Cik plaša teritorija ir izdegusi ugunsgrēkos, varasiestādes vēl nav atklājušas.

Vairāku dienu vecu dati liecina, ka liesmas bija izpletušās aptuveni 3500 hektāru platībā.

Černobiļas AES katastrofa 1986.gada 26.aprīlī ir lielākais civilās kodolenerģētikas negadījums. Eksplozijā notikuma vietā gāja bojā 30 cilvēki, bet simtiem cilvēku mira vēlāk radiācijas izraisītu slimību dēļ. Precīzs upuru skaits nav noteikts. Toreizējās padomju varasiestādes sākotnēji mēģināja slēpt kodolkatastrofas mērogus.

30 kilometru rādiusā ap AES tika evakuēti 350 000 cilvēku, šajā zonā joprojām nav ļauts dzīvot. Taču aptuveni 200 cilvēki, neskatoties uz oficiālo aizliegumu, ir atgriezušies šajā zonā.