Raidījums: Liela daļa kreditoru nevarēs saņemt "PNB Bankā" noguldīto naudu

Koronavīrusa epidēmija aizēnojusi "kapitālo remontu" bankās, taču tas turpinās. Pusgada laikā kopš "PNB bankas" slēgšanas atklājies, ka kredītiestādē ir gandrīz uz pusi mazāk naudas nekā vajadzētu būt. Iztrūkums bankā bijis vismaz divus gadus, taču Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) tai ļāvusi turpināt strādāt un piesaistīt jaunus klientus.

Krievijas un Lielbritānijas pilsonim Grigorijam Guseļņikovam piederošās "PNB Bankas" grūtības sākās 2017. gadā. FKTK banku sodīja par Ziemeļkorejas sankciju apiešanu. Prasības kļuva stingrākas, par riskantu klientu apkalpošanu saruka ienākumi.

Pirms gada Eiropas Centrālā banka (ECB) "PNB banku" pārņēma savā uzraudzībā un secināja, ka naudas nepietiek. Banka solīja naudas trūkumu risināt, pārdodot vēja enerģijas kompāniju "Winergy", pensiju fondus, apvienojoties ar citu Latvijas kredītiestādi "Privatbank".

ECB pret citas bankas pirkšanu iebilda, savukārt pārējos solījumus PNB nepildīja pati.

Jūnijā Guseļņikovs un viņa ģimenes locekļi savas akcijas pārdeva. Jaunie akcionāri ar miljardieri Rodžeru Tamrazu priekšgalā solīja ieguldīt 150 miljonus eiro. Taču ECB solījumiem vairs neticēja. FKTK apturēja bankas darbību, pieprasīja tās maksātnespēju. Par administratoru iecēla Vigo Krastiņu.

Valsts izmaksāja garantēto summu mazajiem noguldītājiem. Tagad savu kārtu gaida ap 460 kreditoriem, kas vēlas no bankas saņemt 470 miljonus eiro. Rindā ir arī "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP), kam bankā palika seši miljoni eiro.

Kā vēstīja "Nekā personīga", "PNB bankas" aktīvu vērtība ir aptuveni 280 miljoni eiro. Ar to knapi pietiek, lai kompensētu bankas klientiem jau izmaksāto naudu no Noguldījumu garantiju fonda. Pārējiem, ieskaitot RNP, naudas nepietiks. 

Ir notikusi pirmā "PNB bankas" kreditoru sapulce. RNP pārstāvis sapulcē iekšā netika, jo uzņēmuma pagaidu valde nebija noformējusi atbilstošu pilnvaru. 

Savus pārstāvjus bija atsūtījuši citi kreditori: pazīstams armēņu komiķis un aktieris Fariks Mrtirosjans, Kipras firma, kam Krievijā pieder cukurfabrika, Singapūras kompānijas, kas piedalās iepirkumos Kazahstānā. Lielākā daļa ir ārzonās reģistrēti uzņēmumi, kuru īpašnieki ir labi noslēpti. Bet lielākais kreditors ar 242 miljoniem eiro ir valsts Noguldījumu garantiju fonds, kas naudu saņems pirmais.

"Tās mūsu aplēses bija, ka tas optimālākais variants, ka šajā procesā varētu būt atgūti apmēram 280 miljoni," raidījumam sacīja Krastiņš. 

"Protams, var izrādīties sliktāks scenārijs, kad mazāk var tikt atgūts.

Tai pat laikā mēģināsim darīt visu, lai pietuvinātos varbūt šim pozitīvākam scenārijam vairāk atgūt, ka varbūt varētu būt pēc tām šobrīd aplēsēm bija kaut kādi 350 miljoni."

Krastiņš apliecināja, ka liela daļa kreditoru naudu neatgūs.

Administratora aplēstā summa ir divreiz mazāka nekā tas, cik vērti "uz papīra" bija "PNB bankas" īpašumi, kredīti un citi aktīvi. Nekustamie īpašumi bija novērtēti pārāk augstu, un Krievijā izsniegti kredīti izrādījās neatgūstami. Taču Krastiņš un uzraugi nav lūguši likumsargiem izmeklēt PNB vadības un īpašnieku rīcību.

"PNB Bankas" aktīvi no 533 miljoniem pērnā gada septembrī šā gada martā bija sarukuši līdz 2178 miljoniem.

NORA DAMBURE

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 

FKTK Uzraudzības departamenta direktore Nora Dabure "Nekā personīga" skaidroja, ka, kamēr "banka darbojas, aktīvi tiek vērtēti pēc darbības turpināšanas principa, savukārt, bankai atrodoties jau maksātnespējas procesā, bankas aktīvi tiek vērtēti pēc darbības neturpināšanas principa".

Gala rezultāts, kas ir aktīvu vērtība, ir atšķirīgs, sacīja Dambure.

"Protams, mēs nevaram izslēgt arī kaut kādu negodīgu rīcību, tīri teorētiski runājot. Savukārt visus šos te aspektus rūpīgi vērtē arī bankas administrators," pauda Dambure. "Mēs kā uzraugi neesam samazinājuši uzraudzības darba apjomu un turpinām rūpīgi sadarboties ar administratoru."

Kā "Nekā personīga" skaidroja Krastiņš, pirms vēršanās "tiesībsargājošās iestādēs, ir precīzi jākonstatē, kas tad ir pārkāpts vai kāds nodarījums ir nodarīts". 

"Tad, kad tas ir konstatēts un ir savākti arī attiecīgi pierādījumi, tikai tad var sekot kaut kāds nākošās darbības - vai vēršanās tiesā vai tiesībsargājošās iestādēs," sacīja administrators.

Kopš septembra "PNB bankas" maksātnespējas process izmaksājis septiņus miljonus eiro. Administrators mēnesī saņem 75 tūkstošus eiro. Divarpus miljoni tikuši auditoriem "Ernst & Young". 

Krastiņš raidījumam atklāja, ka no apstiprinātā likvidācijas plāna ir paredzēts, ka kopējais maksātnespējas procesā prognozētais budžets varētu būt aptuveni 12-15 miljoni eiro. 

"Tur, protams, iekšā ļoti liela pozīcija ir tieši ar tiesvedībām saistītās izmaksas. Viena no lielākām pozīcijā tieši sastāv tiesvedības, kas ir ārpus Latvijas," sacīja Krastiņš, piebilstot, ka pašlaik aktuālas ir aptuveni 30 tiesvedības.

Papildus speciālistu algošanai "PNB Bankas" procesā būs arī citi izdevumi. Kopējais budžets piecos gados būs 48 miljoni eiro. Šādu summu atbalstīja kreditoru sapulce, kur balsu vairākums pieder FKTK Noguldījumu garantiju fondam.

Pārbaudot klientu līdzekļus, par aizdomīgiem atzīti vairāki desmiti miljonu eiro. Ja tos konfiscēs un ieskaitīs valsts budžetā, tad kreditoriem tiks vēl mazāk naudas un nepietiks arī Noguldījumu garantiju fondam.

"PNB Bankas" kreditoru pārstāvis Armands Rasa "Nekā personīga" sacīja, ka "pieeja [noguldījumiem] neradās septembrī, tikko kā maksātnespējas process tika pasludināts, tā radās oktobra beigās, novembrī, kad masveidā no garantēto atlīdzību saņēmēju saraksta tika izslēgts ļoti daudz klientu, kas attiecīgi garantētās atlīdzības līdz šim brīdim nav saņēmuši. Un tai pašā laikā ne visi no šiem klientiem ir saņēmuši jelkad kādus pieprasījumus sniegt informāciju par konkrētiem darījumiem."

Krastiņš raidījumam sacīja, ka būtībā nekas nav mainījies.

"Kreditori, izlemjot sadarboties ar šo banku, noguldot šeit naudu, noteikti arī vērtēja šo bankas stāvokli.

Līdz ar to jautājums ir arī viņu pašu pusē, kā viņi ar savus finanšu pārvaldības riskus izvērtējuši ar saviem sadarbības partneriem," pauda administrators.

Jau vēstīts, ka "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019. gada 15. augustā, bet 12. septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu.

"PNB bankas" darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 2019. gada 15. augustā nolēma atzīt "PBN banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību. 

ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Video: "Nekā personīga" sižets