Nolaišanās uz Mēness patiesībā nav notikusi un ASV valdība 11. septembra teroraktos nogalināja tūkstošiem cilvēku - tās ir tikai dažas no sazvērestības teorijām, kas atrod alternatīvu skaidrojumu gandrīz visiem notikumiem, kas satriekuši vai saviļņojuši pasauli. Mūsdienās, kad gandrīz ikvienam rokas stiepiena attālumā atrodas rīks, ar ko var atrast atbildes uz teju visām neskaidrībām, rodas jautājums - kāpēc tik daudzi joprojām tic sazvērestības teorijām?
Folija cepurītes, izolēšanās no ārpasaules un nemitīgi "patiesības" meklējumi - aptuveni tāds varētu būt iespaids par sazvērestības teoriju piekritējiem pat pirms nieka 10 vai 15 gadiem. Tomēr, attīstoties tehnoloģijām, ar "alternatīviem faktiem" saskarties, visticamāk, nācies gandrīz ikvienam interneta lietotājam.
Dažās valstīs sazvērestības teorijas sasniegušas augstākos varas ešelonus, un, kā pērn žurnālam "Time" norādīja Hārvarda Universitātes politiskās psiholoģijas pētnieks Džozefs Vitriols, "par galveno sazvērnieku pēdējo 10 gadu laikā kļuvis ASV prezidents".
Eksperts minēja, ka tādēļ varētu pieaugt šādu ideju iespaids un izplatība. "Time" rakstīja, ka šādus uzskatus vairs nedrīkst ignorēt, jo eksperti uzskata - tie var veicināt iekšējo terorismu.
Tomēr sazvērestības teorijas iespaido ne tikai dzīvi ASV. Piemēram, līdz ar Covid-19 pandēmiju, visā pasaulē uzplaukušas dažādas versijas par to, kāds ir tās patiesais cēlonis. Iespējams, populārākās teorijas skaidro, ka koronavīrusu izraisa 5G, kā arī, ka vakcīnas pret Covid-19 izmantos Bils Geitss, lai "čipotu" cilvēkus.
Par pirmo teoriju plaši izteicies sazvērestības teoriju autors un piekritējs Deivids Aiks. (Cita starpā Aiks uzskata, ka pār pasauli valda ķirzakcilvēki, kas spējīgi mainīt izskatu, un Mēness patiesībā ir milzīga kosmiskā stacija, kas raida signālus, kas cilvēkus padara pakļāvīgus.)