"Ir svarīgi ieklausīties klusumā, jo, tur, mūsu dvēseles dziļumos, skan Dieva balss," uzsvēra Stankevičs.
Tomēr arhibīskaps arī norādīja, ka ilgstoša vienatne un izolācijas process cilvēkiem ir izaicinājums, kas līdz ar nemieru var radīt apdraudējumu iekšējam līdzsvaram. "Daudzi no mums jūtas apdraudēti, koronavīrusa pandēmijas un tās seku - neziņas, nedrošības sajūtas par nākotni, iztikas problēmu apdraudēti. Šobrīd tas ir reāls risks zaudēt savu dzīvību un materiālās eksistences pamatus," norādīja arhibīskaps.
Kā pretsparu bailēm, kas cilvēkus nomāc esošajā situācijā, Stankevičs norādīja to, ka apziņa par jēgpilni pavadītu dzīvi sniedz miera sajūtu. Pēc viņa teiktā, ir svarīgi apzināties to, ka ļaunākais ir nevis pazaudēt savu fizisko dzīvību, bet izniekot visu savu dzīvi kopumā.
"Tad, kad mēs nostājamies nāves briesmu situācijā, ir svarīgi, lai mēs varētu atskatīties atpakaļ uz savu dzīvi un redzēt, ka tai ir bijusi jēga, ka es neesmu dzīvojis tikai sev, bet man ir gandarījums par to, ko esmu savas dzīves laikā izdarījis, ka esmu atstājis pēc sevis kaut ko citiem - manai ģimenei, bērniem, darbabiedriem, kaimiņiem, valstij, tautai, tās kultūrai. Ja man ir gandarījuma sajūta par nodzīvoto un miers sirdsapziņā, tad mani neparalizē nāves bailes," sacīja Stankēvičs.