/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
Islandē pēdējā laikā saasinās vulkāniskās aktivitātes, kas nebija novērotas teju 800 gadus. Zinātnieki brīdina, ka tās varētu nodarīt postījumus tuvākajos gadsimtos, vēsta medijs "The Guardian".
Kopš 21. janvāra Reikjanes pussalā uz dienvidrietumiem no Islandes galvaspilsētas Reikjavīkas ir novērotas vairāk nekā 8000 zemestrīces un zeme dažviet ir pacēlusies pat par desmit centimetriem sakarā ar magmas izvirdumiem pazemē.
"Pēc vairākiem gadsimtiem šis reģions šķietami mostas," norādīja Lankasteras universitātes vulkanologs Deivs Makgarijs.
Vulkāniskais apvidus atrodas netālu no Grindavikas un tūristiem populārās Zilās lagūnas, kā arī tikai 15 kilometru attālumā no Islandes starptautiskās lidostas.
Ģeoloģiskie pētījumi liecina, ka šo teritoriju uztur piecas vulkānu sistēmas, kuras, šķiet, atdzīvojas aptuveni ik pēc 1000 gadiem.
Pēdējo reizi vulkāniskas darbības Reikjanes pussalā novērotas 10. gadsimtā, kas ilgušas pat līdz 13. gadsimtam. Atšķirībā no ierastajiem Islandes vulkāniem, kuri mēdz pamosties ik pēc pāris gadiem un pēc tam norimt, šis reģions aktivizējas uz vismaz 300 gadiem, izraisot vairākas izvirdumu epizodes, kas var ilgt pat dažus gadu desmitus.
Pēdējās vulkāniskās epizodes notikušas laikā no 1210. līdz 1240. gadam. Lava ieskāvusi aptuveni 50 kilometrus lielu platību. Vienlaicīgi notikuši vismaz seši atsevišķi izvirdumi, katram ilgstot vairākas nedēļas vai mēnešus. Ziņots, ka šajā apgabalā vējš palīdzējis lavai izplatīties līdz ar to ļoti nopietni tikuši skarti mājlopi.