Ivana Koņeva pieminekļa nojaukšana rada saspīlējumu Krievijas un Čehijas attiecībās (19)

Kā ziņots, 1980. gadā uzstādītais piemineklis tika aizvākts, pamatojoties uz Prāgas 6. rajona municipālās padomes deputātu lēmumu, un tā vietā paredzēts izveidot Otrā pasaules kara memoriālu.

Ceturtdien, 9. aprīlī, Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu vēstulē savam čehu kolēģim Ļubomiram Metnaram pieprasīja Koņeva statuju nodot Krievijai.

Uz to Čehijas aizsardzības ministrs atbildēja, ka tas neesot iespējams, jo statuja piederot pilsētai.

Tikmēr Krievijas Izmeklēšanas komiteja paziņojusi, ka ierosinājusi krimināllietu par "Krievijas militārās slavas simbolu apgānīšanu", par ko draud sodanauda vai sabiedriskie darbi.

Lai gan šis lēmums lielā mērā ir tikai simbolisks, tas var ietekmēt abu valstu diplomātiskās attiecības.

Kamēr Krievijā Koņevs tiek uzskatīts par varoni, čehu acīs viņš simbolizē komunistiskā režīma uzspiešanu Austrumeiropai pēc Otrā pasaules kara.

No vienas puses, Koņevs komandēja padomju spēkus, kas 1945. gadā atbrīvoja Prāgu no nacistu okupācijas, taču no otras, viņš komandēja arī padomju vienības, kas 1956. gadā noslīcināja asinīs ungāru antikomunistisko revolūciju.

Koņevs, kurš mira 1973. gadā, bija iesaistīts arī tā dēvētā Prāgas pavasara apspiešanā 1968. gadā.

Prāgas 6. rajona mērs Ondrejs Kolars sarunā ar aģentūru ČTK pavēstījis, ka Koņeva statuju paredzēts novietot muzejā, kas veltīts Čehijas 20. gadsimta vēsturei.

Tikmēr Čehijas prezidents Milošs Zemans, kas pazīstams ar saviem prokrieviskajiem uzskatiem, kritizējis lēmumu aizvākt Koņeva pieminekli, apgalvojot, ka municipālā padome esot ļaunprātīgi izmantojusi jaunā koronavīrusa izraisīto krīzi.