"Tā ir ģeofiziska dīvainība." Virs Arktikas īsā laikā izveidojies milzīgs ozona caurums (2)

Caurums, kuru pēdējās dienās izseko gan no kosmosa, gan zemes, ir sasniedzis rekordlielus izmērus, tomēr nav gaidāms, ka tas radīs draudus cilvēkiem, ja vien nevirzīsies tālāk uz dienvidiem. Ja tas izpletīsies pār apdzīvotām vietām, piemēram, Grenlandes, cilvēkiem paaugstināsies risks gūt saules apdegumus.

Pašreizējā notikumu attīstība gan liek domāt, ka pāris nedēļu laikā caurums pazudīs pavisam.

Zemas temperatūras reģionos ap ziemeļpolu rada neparasti stabilus polāros virpuļus un ozonu saārdošu cilvēku darbību dēļ radušos ķīmisko daļiņu klātbūtni atmosfērā, piemēram, hlora un broma, kā rezultātā radies caurums.

"Būtībā caurums ir ģeofiziska dīvainība," sacīja Kopernika Atmosfēras Novērošanas dienesta direktors Vincents Anrī Pošs. "Mēs novērojām neparastus dinamiskus apstākļus, kas veicina ozona ķīmiskā sairšanas procesu. Šī dinamika ļāva rasties zemākām temperatūrām un stabilākiem virpuļiem nekā ierasts virs Arktikas, kas tālāk veicināja stratosfēras mākoņu veidošanos un sekojošu ozona slāņa pazušanu.

Caurums nav saistīts ar Covid-19 dēļ ieviestajiem ierobežojumiem, kur dēļ drastiski mazinājies piesārņojums un siltumnīcas gāzu emisija. Vēl arī ir par agru spriest, vai neparastie apstākļi ir saistīti ar klimata krīzi vai arī tā ir normāla parādība stratosfērā.

Pošs sacīja, ka nav tieša pamata uzskatīt, ka klimata krīze spēlējusi lomu. Temperatūras Arktikā paaugstinās, palēninot ozona sairšanu, un caurums sāks samazināties, polārajam gaisam sajaucoties ar gaisu no zemākiem slāņiem, kas ir ar ozonu bagāts. Pēdējo reizi līdzīga parādība novērota 2011. gada pavasarī.

Kaut gan caurums virs Arktikas ir reta parādība, daudz lielāks caurums ozona slānī virs Antarktīdas bijis pamats lielam satraukumam vairāk nekā 40 gadus. Ozonu noārdošu ķimikāliju ražošana ir ievērojami samazināta pēc 1987. gadā izveidotā Monreālas protokola, tomēr dažas ražotnes, šķiet, joprojām darbojas. 2018. gadā tika noteikta neatļauta emisija no Ķīnas austrumiem.

Ozona caurums virs Antarktīdas novembrī bija mazākais pēdējo 35 gadu laikā, kas liecina kaitīgo piesārņotāju ražošanas samazinājums strādā efektīvi. Ozona slānis zemi pasargā no kaitīga ultravioletā starojuma daudzuma, ko rada saule.

Jauni ozonu noārdošu ķimikāliju avoti nav spēlējuši lomu, rodoties caurumam virs Arktikas, sacīja Pošs, tomēr "tas atgādina, ka Monreālas protokola mērus nevajag uztvert par pašsaprotamiem".