Otrdien Latvijā dzēsti vairāk nekā 90 kūlas ugunsgrēki

Platības ziņā lielākais sausās zāles ugunsgrēks vakar tika dzēsts Rīgā, Kleistu apkaimē, Apakšgrāvja ielā, kur dega kūla un niedres desmit hektāru platībā. Šo paaugstinātas bīstamības ugunsgrēku palīdzēja dzēst arī Rīgas pašvaldības policija.

Šīs nedēļas laikā dzēsti jau 196 kūlas ugunsgrēki, bet šosezon kopumā - 811.

Šopavasar lielākais vienā diennaktī reģistrēto kūlas degšanas gadījumu skaits fiksēts 28. martā, kad dzēsti 98 pērnās zāles ugunsgrēki.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un administratīvi sodāma. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai.

Neraugoties uz minēto, pagājušajā gadā Latvijā ievērojami pieauga reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaits - valstī tika fiksēti 2900 kūlas dedzināšanas gadījumi, kas ir par 35% vairāk nekā 2018. gadā. Sausās zāles dedzināšanas rezultātā pērn izdega 3253 hektāri zemes, kas ir par 61% vairāk nekā 2018.gadā, kā arī tika iznīcinātas 130 ēkas un būves un cieta 11 cilvēki.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179. panta 4. daļu par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro apmērā. Savukārt atbilstoši LAPK 51. panta 2. daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900 eiro.

Vienlaicīgi VUGD informē, ka atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem zemes īpašniekiem jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu VUGD atbilstoši LAPK 179.panta 1. daļai piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro apmērā, bet juridiskajām personām - no 280 līdz 1400 eiro.