Krievijas opozicionāri uzskata, ka valstī apzināti tiek slēpta informācija par Covid-19 slimnieku patieso skaitu (2)

"Ko jūs mani grūstat? Mūsu iestāde. Un mums ir tiesības zināt ar kādu mērķi esat šeit atnākuši. Bet mēs taču esam par jums. Nē. Jūs esat izsaimniekotāji un iznīcinātāji," sacīja Krievijas ārstu arodbiedrības "Ārstu alianse" priekšsēdētāja Anastasija Vasiļjeva.

Vasiļjeva ir bijusi ārstējošā ārste opozicionāram Aleksejam Navaļnijam, kad pagājušā gada vasarā viņš saindējās vai arī tika saindēts ar nezināmas izcelsmes vielu. Viņa apbraukā Krievijas reģionus, tiekas ar mediķiem un savā "Youtube" kanālā stāsta, cik ļoti sliktā stāvoklī ir slimnīcas un poliklīnikas, ar kādu novecojušu aprīkojumu strādā mediķi un to, kā pacientiem reģionu slimnīcās jāguļ uz matračiem, ko ārstniecības iestādes saņēmušas no cietumiem.

Tā pat kā Navaļnijs, Vasiļjeva ļoti ātri nonāca varas iestāžu redze lokā. Pēdējās nedēļās jo īpaši. Arodbiedrības vadītāja vaino iestādes patieso ar vīrusu saslimušo un no tā mirušo skaitu slēpšanā. To apliecina daudzi mediķi reģionos. Turklāt medicīnas personāls netiek nodrošināts ar atbilstošiem individuālās aizsardzības līdzekļiem. To deficīts apdraud mediķus, viņu ģimenes un citus pacientus.

"Ir vērts pieminēt, ka Krievija pastiprina kontroli pār informācijas apriti īpaši pastiprinot soļus par nepatiesas informācijas izplatīšanu. Kas, protams…. Nepatiesa informācija šajā gadījumā ir jēdziens, ko var piemērot kā nepieciešams. Ir vērts ņemt vērā, ka notiek vēršanās pret cilvēkiem, kuri pauž informāciju, kas nesakrīt ar oficiālo, piemēram, ārstu arodbiedrības "Ārstu alianses" vadītāju. Kura ir tikusi izsaukta uz izmeklēšanas komisiju sniegt paskaidrojumus, gan arī nesen tika aizturēta. Un iespējams pret viņu tika pielietota vardarbība. To var interpretēt kā mēģinājumu ne tikai apklusināt kritiķus, bet arī nosūtīt brīdinājumu visiem, kuri varētu un gribētu paust patieso situāciju," raidījumam atklāja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.

Piektdien, 3. martā, arodbiedrības "Ārstu alianse" līderi kopā ar ārvalstu žurnālistu grupu uz šosejas jau atkal apturēja drošības dienesti. Viņai tiek pārmesta pašizolācijas neievērošana. Arodbiedrības aktīviste tika aizvesta uz policijas iecirkni, kur vairāku drošībnieku ielenkumā ar varu nogādāta iekštelpās protokola sastādīšanai. 

Četru auto kolonnu apturēja, lai vēlreiz atgādinātu par to, ka vajag sēdēt mājās. Bet dokumentu pārbaudes laikā atklājās, ka Vasiļjeva to vienkārši nav paņēmusi līdzi. Un vēl jāsarīko skandāls pie policijas iecirkņa, kur ceļotājus lūdz ierasties, lai sastādītu protokolu. 

"Šodien tika piemērots spēks pret sievieti, ārsti, mediķu arodbiedrības līderim, kura dara visu, lai palīdzētu ārstiem un jums," sacīja Vasiļjeva.

Tikmēr Latvijas Republikas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš sacīja, ka neapšaubāmi esot redzēti un piefiksēti īpaši sociālo tīklu vidē viedokļi, ko pauž atsevišķi ārsti un ārstu organizācijas, ka nepietiekot aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu.

"Putins mazgā rokas nevainībā, jo, ja paskatās, tad atbildība par krīzes pārvarēšanu ir uzlikta uz reģioniem.

Uz gubernatoriem. Un tas nozīmē to, ka … Tikko arī Eho Moskvi bija raksts par to, ka tajā brīdī, kad būtu vajadzīga tā valsts centrālā roka, kas savāc visus kopā, rūpējas par to, lai tiktu vienlīdz veiksmīgi pārvarēta ekonomiskā krīze, lai tiktu galā ar pašu slimības apkarošanu. Tajā brīdī atbildība no Kremļa tiek skaisti aizvirzīta uz malām. Ka Putins faktiski pašlaik nav par to pašlaik atbildīgs. Kas iznāks diezgan drīz laukā, ka reģioniem nav līdzekļu un iespēju tikt galā ar medicīnas lietām," stāsta Latvijas Radio ziņu dienesta korespondents un raidījuma “Diplomātiskās pusdienas” autors Uģis Lībietis.

Krievijas reģionos jau sākusies Gubernatoru bēgšana. Ceturtdien no amata atkāpās Arhangeļskas apgabala, Ņencu autonomā apvidus un Komi Republikas vadītāji. Piektdien viņiem sekoja Kamčatkas novada gubernators. 

Balodis uzskata, ka Krievijā šobrīd valdot absolūta neizlēmība un mēģinājums izvairīties no atbildības uzņemšanās. "Pēdējos 20 gadus Krievijas sabiedrībai ir skaidrots, ka Putina nedemokrātiskais režīms ir atslēga uz Krievijas panākumiem un stabilitāti. Taču šobrīd īstā krīzes situācijā Putins ir distancējies no uzmanības centra un tajā pašā laikā mēģina aktīvi deleģēt atbildību tajā saitā zibensnovedēju funkciju gan valdībai gan reģionu gubernatoriem. Tādā veidā demonstrējot, ka viņš absolūti nevēlas uzņemties atbildību un savukārt pārējie, kuriem tiek uzlikta, arī nesteidzas uzņemties atbildību."

"Otrkārt - Krievijas veselības aprūpes sistēma ir nodemonstrējusi absolūtu nespēju tikt galā ar šo situāciju, trūkst aprīkojuma. Tai skaitā elementāri aizsardības līdzekļi. Un pastāv bažas, ka tuvākajā laikā var sākties mediķu deficīts. Jo daļa mediķu ir spiesti iet izolācijā. Bet citi mediķi atsakās strādāt, jo trūkst aizsardzības līdzekļu," uzskata Balodis.

Koronavīrussa krīze un tam sekojošā ekonomikas apstāšanās plus dramatiskais naftas cenu lidojums lejup, cilvēku pieaugošā nabadzība un neapmierinātība ar Putina konstitūcijas reformu. Šī kombinācija būs tik pat eksplozīva kā Molotova kokteilis. To sarunā ar Nekā personīga prognozē viens no aktīviem Putina opozicionāriem, interneta izdevuma "The Insaider" galvenais redaktors Romans Dobrohotovs. Viņaprāt, kad cilvēki drīkstēs iziet ielās, Krieviju var piemeklēt vēl nepieredzēts protestu vilnis. 

"Nestabilitātes un nemiera periods un iespējams pat revolūcija, kas mūs gaida tuvāko gadu laikā, skars visus.

Ja runājam par varas maiņas reālistiskiem scenārijiem, tad tas ir kaut kas līdzīgs Eiromaidanam. Tas ir, kad simtiem tūkstoš cilvēku iziet ielās un neiet prom. Tas ir vienīgais scenārijs, Kad Putins var varu zaudēt. Jo kādā brīdī daļa no valsts elites var pāriet iedzīvotāju pusē. Tas ir vienīgais scenārijs. Bet ir jāsaprot, ka manieres ir krietni stingrākas nekā Ukrainā, kur nogalināja 100 cilvēkus. Krievijā rīcība var būt krietni agresīvāka varas iestāžu rīcība. Tieši tas šobrīd attur cilvēkus. Paskatīsimies. Tas, ka protestos būs nevis desmiti tūkstoši, bet simti tūkstoši, tas jau šobrīd ir redzams," uzskata Dobrohotovs.

Žurnālists jau pēdējos 10 gadus Krievijā cīnās pret pastāvošo režīmu. Pagājušajā gadā viņš ar vēl diviem pētniekiem ieguva Eiropas preses balvu par analītiskās žurnālistikas darbu, izmeklējot Salsberī indēšanas lietu. Krievijas opozicionārs stāsta, ka pats un vairāki viņa paziņas dzīvojot pašizolācijā. Arī pētnieks un publicists Dmitrijs Oreškins apliecina - Krievijā valda neziņa par to, kāds ir patiesais saslimušo skaits.

"Netālu no vietas, kur es dzīvoju Jaunajā Maskavā atrodas centrs "Komunarka". Tas ir dzīvojamais rajons.Tur ir slimnīca, kur Putins gāja. Un tur galvenais ārsts Deniss Procenko sev atklāja inficēšanos ar koronavīrusu. Viņš to "saķēra" no kāda pacienta.

Šorīt pa radio teica, ka tur ir 300 saslimušo ar plaušu karsoni. Un no tiem 153 inficēti ar Covid-19," stāsta Oreškins.

Pētnieks Oreškins norāda, ka par pusotru simtu nav skaidrs. "Iespējams no viņiem paņēma analīzes, bet tās veic lēni un ilgi. Nav vēl skaidrs - ir vīruss vai nav. Tā ir īpaša pulmanoloģijas slimnīca. Iespējams slimnīcā ir desmitiem cilvēku ar aizdomām par inficēšanos ar Covid-19. Cik godīgi un kvalitatīvi viņus saskaitīja, es spriest netaisos. Bet no manas pieredzes vēlēšanu komisijās skaitot balsis, es saprotu, ka nomalēs cilvēki cenšas liecības noklusēt. Lai priekšniecība nepaņem aiz "čupra". Vispār mazāk problēmu. Liekas problēmas negrib, tāpēc noklusē. Un falsificēt cenšas nevis centrā, bet nomalēs."

"The Insider" galvenais redaktors atzīst, ka tendences paātrinās. Situācija, kāda esot Francijā un Spānijā Krieviju sagaida pēc vairākām nedēļām. Tad skaits sasniegšot tūkstošus.  To paredzēt esot īpaši grūti, jo testus veicot ļoti maz, situāciju iespējams saskatīt tikai pēc smagi slimajiem.

Nenotiek sabiedrības un varas sadarbība, ko redzam citās valstīs, piemēram, Šveicē. Kā valstis pateica - pašizolēties, tā arī viņi uzreiz izolējās. Liels skaits cilvēku pārkāpj šo pašizolācijas kārtību. Turpina tikties ar citiem cilvēkiem, iet cept šašlikus.