Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

Antarktīdā atklātas 90 miljonus gadu sena lietus meža pēdas (4)

Foto: Alfred-Wegener-Institut/J. McKay.

Antīkas saknes, sporas un ziedputekšņi, kas atklāti iežu paraugā, liecina, ka Antarktīdā reiz bijis lietus mežs.

Mežs, kas eksistēja pirms 90 miljoniem gadu, kad uz Zemes vēl valdīja dinozauri, eksistēja laikā, kad globālās temperatūras bija krietni augstākas nekā mūsdienās. Kā arī jūras līmenis bija 167 metrus augstāks nekā tagad. 

Zemes klimats vēsturē ir mainījies daudzas reizes, globālajām temperatūrām miljoniem gadu laikā drastiski paaugstinoties un pazeminoties. Ledus laikmetu laikā, piemēram, temperatūras nokritās un polārā ledus sega izpletās pretī ekvatoram. 

Daži zinātnieki tic, ka noteiktā laika posmā ledus klāja pilnīgi visu zemeslodi. Viņi to sauc par "sniegapikas Zemi". Savukārt sasilšanas periodos, ko dēvē par "siltumnīcas Zemi", globālās temperatūras drastiski paaugstinājās. 

Viens no nesenākajiem sasilšanas periodiem norisinājās pirms 56 miljoniem gadu. Tajā laikā globālās temperatūras paaugstinājās par 5 līdz 8 grādiem pēc Celsija skalas. 

Pētnieks Johans Klāgess ar kolēģiem tagad atklāja, ka globālās temperatūras bija gana augstas arī pirms 90 miljoniem gadu, lai blakus Dienvidpolam varētu būt mežs. 

"Mēs negaidījām atklāt kaut ko tādu," izdevumam "Newsweek" teica Klāgess. 

Zinātnieki atrada meža pēdas nogulumu paraugā, ko viņi izraka jūras gultnē Antarktīdas ziemeļos. Viņi pamanīja, ka viena parauga daļa ir neparastā krāsā. 

"Mēs uzreiz nodomājām, ka tas ir kaut kas īpašs, un tā pēc divarpus gadus ilgām analīzēm izrādījās patiesība," stāstīja Klāgess. 

Nogulumu analīzes parādīja, ka tajos ir blīvs pārakmeņojušos sakņu tīkls. Tās bija tik labi saglabājušās, ka varēja izveidot šūnu struktūru. Klāgess teica, ka klimats tur toreiz, iespējams, bija līdzīgs klimatam lietus mežos Jaunzēlandes dienvidos.  

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Nature", rakstīts, ka oglekļa dioksīda līmenis atmosfērā tajā laikā bija augstāks nekā uzskatīts iepriekš. Zinātnieki saka, ka vidējā gaisa temperatūra Antarktīdā bija aptuveni 12 grādus pēc Celsija augsta, vasarā sasniedzot 19 grādus pēc Celsija. Ūdens temperatūra bija 20 grādus pēc Celsija liela un augstāka.

Kamēr nav pierādījumu par dzīvnieku sugām, kas dzīvoja šajos mežos, Klāgess saka, ka tajā laikā tur noteikti bija liela sugu dažādība. Iespējams, tur dzīvoja pat dinozauri. 

Zinātnieki tagad izstrādā detalizētākus modeļus, kas būs balstīti uz šo atklājumu.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu