"Tu esi skaista." Kā skaistumkopšanas salons Kenijā palīdz sievietēm izārstēties no heroīna atkarības

"Es biju pa pusei mirusi, pa pusei dzīva," stāsta sieviete.

"Es sāku piedāvāt seksu par naudu, lai samaksātu par nākamo devu. Ielās tev jābūt skaistai, bet es izskatījos netīra. Es biju narkomāne. Cilvēki, mani ieraugot, nobijās."

Vēl nesen "smagās" narkotikas - it īpaši heroīns - Āfrikā bija reti sastopamas. Tomēr kopš 2010. gada heroīna lietošana kontinentā izplatījusies ātrāk nekā jebkur citur, liecina 2017. gada ANO Narkotiku un noziedzības biroja (UNODC) ziņojums.

Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, neskatoties uz miljoniem, ko ASV un sabiedrotie tērē, lai samazinātu opija magoņu audzēšanu Afganistānā, izaudzētā daudzums "gandrīz nepārtraukti pieaug", sacīja Simona Heisoma no Globālās Iniciatīvas pret starpvalstu organizēto noziedzību (GIATO).

2017. gadā opija ražošana sasniedza rekordaugstu līmeni, pieaugot par 87% gada laikā. Pēc tam tā ir samazinājusies par 20%, tomēr Afganistāna joprojām ražo 82% pasaules heroīna.

Otrkārt, Āfrika kļuvusi par pievilcīgu narkotiku tranzīta ceļu. Vēsturiski lielākā daļa heroīna no Afganistānas uz rietumiem tika nogādāta pa zemi caur "Balkānu ceļu". Bet pēc konfliktiem un, pieaugot drošībai, šis ceļš kļuvis grūtāk izmantojama, vēsta GIATO ziņojums, un kontrabandisti sāka izmantot jūras ceļu.

Kopš 2010, gada "dienvidu ceļš", kas pazīstams arī kā "heroīna taka", ir kļuvis populārāks. Caur Indijas okeānu no Afganistānas heroīns tiek nogādāts austrumos un Āfrikas dienvidos. No turienes tas nonāk Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Aizvien vairāk heroīnam nonākot Austrumāfrikā, vairāk cilvēki kļūst atkarīgi. 

"Tā vietā, lai narkotikas ceļotu caur reģionu, pats reģions tagad kļuvis par mērķi," sacīja Heisoma.

2017. gadā UNODC ziņoja, ka vērojams heroīna atkarīgo skaita pieaugums Kenijā, it īpaši valsts piekrastē. Kā Austrumāfrikas lielākā osta, Mombasa kļuvusi par šī pieauguma centru, tomēr atkarīgo skaits pieaudzis arī citās vietās, piemēram, Nairobi apgabalā. Dati ir skopi, tomēr tiek lēsts, ka no 18 000 līdz 55 000 kenijiešu lieto heroīnu.

Kaut gan palīdzība ir pieejama vairāk nekā 50 reģistrētajos ārstniecības un rehabilitācijas centros, tā reti kad ir bezmaksas. Sievietes krīt bezdibenī.

"Sievietēm, kas lieto narkotikas, ir ļoti specifiskas vajadzības," sacīja "Reachout" programmas menedžere Faīza Hamida, "un šīs vajadzības netiek piepildītas."

Galvenā problēma ir stigma - daudzas nodarbojas ar prostitūciju, lai atļautos narkotikas (viena heroīna deva maksā 150-200 Kenijas šiliņus, jeb aptuveni pusotru eiro), un tas viņām liedz piekļuvi ārstniecībai. Satraukumi par bērnu aprūpi, grūti pieejami ārstniecības centri un attiecību problēmas - sievietes nereti dzīvo ar partneriem, kuriem arī ir vielu atkarību problēma - arī daudzas attur no vēršanās pēc palīdzības.

Ja sievietes meklē ārstniecību, viņām ir augstāks risks to ātrāk pārtraukt, kā arī ir augstāks HIV saslimšanas risks. Sievietes sastāda mazāko lietotāju daļu, tomēr eksperti uzskata, ka par narkotikas lietojošo sieviešu skaitu netiek pietiekami ziņots un patiesībā tas ir daudz augstāks.

Tai pat laikā ir acīmredzams sievietēm radītu pakalpojumu trūkums, un vairums rehabilitācijas centru ir domāti vīriešiem. Kaut gan pētījumu par no narkotikām atkarīgām sievietēm Kenijā ir maz, ir pazīmes, kas liecina, ka sievietēm, kas iestājušās dzimumam pielāgotās ārstniecības programmās, ir labāki rezultāti un uzlabojumi nekā tām, kas tajās nav, ziņoja UNODC.

Šeit parādās "Beauty Corner" nozīme. "Es runāju ar šīm meitenēm," saka Saīda. Viņa bija "Reachout" pirmā metadona programmas paciente, kuru klīnikas direktors izvēlējās par salona vadītāju pēc psiholoģisko konsultāciju apmeklēšanas. Viņa nelieto piecus gadus.

"Es viņām saku: "Tas, ko tu redzi ārēji, ir narkotiku atkarība un pašnicinājums. Tu esi skaista. Tu esi māte, meita, māsa."

Lakojot nagus, es saku: "Kāpēc gan tu nesāc izmantot metadonu? Kāpēc tu nepārbaudi, vai neesi inficējusies ar HIV?" Kad tas nostrādā, tas ir brīnišķīgi."

Gadiem ilgi pēc "Reachout" pakalpojumiem griezās tikai dažas sievietes - viņas vienkārši neredzēja jēgu to darīt. "Sievietes man sacīja, ka juta - viss centros ir radīts vīriešiem ar atkarībām," sacīja Hamida. "Viņas jau zināja savu HIV statusu, ko gan vēl viņām vajadzētu?"

Tādēļ viņai radās ideja par skaistumkopšanas salonu. Mērķis bija panākt, ka atnāk sievietes, un likt viņām justies īpašām - kaut vai uz īsu brīdi - pirms sākt runāt par citām, smagākām tēmām.

Šķiet, ka tas strādā. Nepilna gada laikā 453 sievietes apmeklējušas salonu un ir bijis "liels pieaugums" klīnisko pakalpojumu saņēmēju, saka Hamida. Dzemdes kakla vēža skrīnings, piemēram, pieaudzis par 34%. Saīda dienā vidēji pieņem 15 sievietes.

Salonam piepildoties, iestājas tveicīga pēcpusdiena. Trīs sievietes sēž blakus un klusu čalo. Viena no viņām ir 34 gadus vecā Elizabete Jieko, viņas mati ir krāsainu matu ruļļu mudžeklis. Sieviete ir bijusī atkarīgā un par "Beauty Corner" viņai pastāstīja draudzene.

"Es nespēju tam noticēt," viņa saka par savas draudzenes satikšanu. "Viņa bija tik kopta, viņai bija grims, jauki ieveidoti mati un sarkana lūpu krāsa.

Es redzēju, kā sievietes, kuras savu dzīvi pārdevušas heroīnam, joprojām ir spējīgas iegūt jaunu dzīvi. Es jutos izmainīta."

Jieko ir pārtraukusi smēķēt heroīnu, Tagad viņa apmeklē "karstos punktus", kuros bieži sastopamas atkarīgās, lai pavēstītu par "Beauty Corner". Līdz šim viņa palīdzējusi salonā nonākt 10 sievietēm.

Saīda gribētu paveikt vairāk. "Es esmu priecīga, palīdzot cilvēkiem," viņa saka, "bet ar to man nepietiek. Es domāju par nākotni. Kā ar dzīvi pēc metadona? Kur mēs dosimies? Cilvēkiem, kas dzimuši un auguši narkotiku "bedrēs", mājas ir narkotiku "bedre"."

"Mums jāatrod vieta sievietēm."