Arnis Mednis: Insultu pats nopelnīju (2)

"Nonākšana tuvu otram krastam, nāvei, ļoti daudz ko liek pārvērtēt. Protams, es būtu vēlējies, lai man tiek aiztaupītas pārdzīvotās ciešanas. Es arī vēlētos, lai pasauli nekad nebūtu skāris koronavīruss, bet… Vai cilvēks vispār bez ciešanām spējīgs saskatīt patieso dzīves jēgu? Atvadīties no sava egoisma, no briesmīgā ikdienas skrējiena, no līdzcilvēku ignorēšanas? Savulaik domāju – es visu varu, visu daru, man viss pienākas, man viss būs. Pirms insulta viss, kas man bija svarīgs, bija mūzika un es pats. Biju liels egoists. Un joprojām uzskatu – insultu pats nopelnīju. Pēc tā daudz kas mainījās gan manā personībā, gan pasaules uzskatos.

Nenoliegšu – arī tagad esmu egoists, tomēr slimība manu ego ir daudzkārt mazinājusi.

Arī tagad cenšos īstenot savus sapņus un idejas, tikai kādreiz degviela, kas mani dzina, bija citāda. Jā, es joprojām meklēju savu ceļu, mēdzu arī kļūdīties. Tomēr tagad mēģinu saskatīt manā ceļā izliktās zīmes un iet uz priekšu," atklāj mūziķis.

Mūziķis vairāk nekā jebkad agrāk pievērsies rūpēm par savu veselību un, lai arī insults laupījis spēju, piemēram, skriet krosu, viņš izvēlas rūpēties par sevi citādākā veidā - nelietojot alkoholu un nesmēķējot. "Pirms insulta bez alkohola vairs nevarēju dzīvot, man likās – tas ir vienīgais līdzeklis, kas spēj kaut uz brīdi glābt no ārprātīgā stresa," laiku pirms insulta atminas Mednis. 

Tāpat Mednis turpina darboties radošajā lauciņā - 5. aprīlī tiešsaistē no Svētā Jāņa baznīcas tiks atskaņots Medņa jaunākais skaņdarbs "Roka mesa ērģelēm". Skaņdarba pamatā ir tradicionālās mesas daļas – Kyrieeleison (Kungs apžēlojies), Gloria in excelsis Deo (Gods Dievam augstībā), Credo (Ticu), Sanctus (Svēts), Benedictus (Slavēts), Agnus Dei (Dieva jērs) un vēl Pie Jesu. Tradicionālajā un ierastajā baznīcas ērģeļu izpildījumā ieskanēsies rokmūzikai raksturīgi akordi un intonācijas, kuras paspilgtinās sintezatora improvizācijas.