Levits: Ārkārtējā situācijā ir nepieciešams īpašs atbalsts Latvijas medijiem (13)

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, pie Levita ir vērsusies Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) un Latvijas Preses izdevēju asociācija, vēršot uzmanību uz nepieciešamo atbalstu medijiem laikā, kad valstī izsludināta ārkārtēja situācija saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Levits uzsver, ka ārkārtējā situācija valstī ir krasi izmainījusi ne tikai valsts ekonomisko darbību un iedzīvotāju ikdienas paradumus, bet arī radījusi izaicinājumus informatīvajai telpai. Viņš ir pārliecināts, ka šajā ārkārtējā situācijā ir nepieciešams īpašs atbalsts Latvijas medijiem.

"Krīzi nav iespējams pārvarēt, un sabiedrība nevar saskaņoti rīkoties, ja cilvēkiem nav pietiekoši daudz uzticamu informācijas avotu un ja viņi pakļaujas pieaugošajai dezinformācijai. Latvijas nopietnie mediji šobrīd cenšas profesionāli un atbildīgi darīt savu darbu. Žurnālisti nav dīkstāvē, bet tieši pretēji - strādā vairāk nekā ikdienā, taču ekonomiskās situācijas dēļ medijiem ir zuduši reklāmas ienākumi," uzsver Levits.

Valsts prezidents uzskata, ka valdībai jau tagad ir jāpieņem lēmumi, kā pēc iespējas efektīvāk atbalstīt medijus atbilstoši to nozarēm.

Kā ziņots, LŽA aizvadītajā nedēļā vērsās Ministru kabinetā ar lūgumu nekavējoties sniegt atbalstu Latvijas medijiem, lai tie spētu turpināt darbu un pārdzīvot krīzes situāciju, aģentūra LETA uzzināja organizācijā.

LŽA ir veikusi biedru aptauju par Covid-19 pandēmijas izraisītajām sekām žurnālistu un mediju organizāciju darbā, noskaidrojot, ka visi mediji piedzīvo reklāmas kritumu - apturētas plānotās reklāmas kampaņas, atceltas jau apstiprinātās un nav plānots atsākt reklamēties tuvākajā laikā.

Par jau publicētajām reklāmām kavējas rēķinu samaksa. Daļa mediju plāno samazināt autoru skaitu, atteikties no telpu īres, bet ar šo rīcību nevar segt zaudējumus un turpināt strādāt.

Lielāko daļu aptaujāto mediju uzņēmumu, nesaņemot atbalstu un pie līdzšinējā reklāmas tirgus krituma tempa, no darbības slēgšanas šķir apmēram mēnesis, brīdināja LŽA.

Savukārt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš 27. martā intervijā Latvijas Radio sacīja, ka Latvijā mediju nozare ir kraha priekšā.

"Šobrīd mediju nozare atrodas kraha priekšā," teica Āboliņš, skaidrojot, ka reklāmdevēji, pamatojoties uz "force majeure", masveidā lauž reklāmas līgumus. Tādējādi ir dramatiski samazinājušies ienākumi gan sabiedriskajiem, gan jo īpaši komerciālajiem medijiem.

Pēc Āboliņa teiktā, mediju ienākumi mēnesī ir samazinājušies vidēji par 50%, taču atsevišķos gadījumos samazinājums ir arī par 70-80%.

"Ja šī situācija turpināsies ilgi, tuvāko mēnešu laikā mēs piedzīvosim mediju aizvēršanos, un prognozēju, ka mēs varam piedzīvot arī lielu mediju aizvēršanos. Tādēļ situācija šobrīd ir ļoti nopietna," pauda Āboliņš.

Viņš arī piebilda, ka ceturtdien, 26. martā, NEPLP nolēma prasīt miljona eiro atbalstu komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Attiecīgos līdzekļus komerciālie radio un televīzijas varētu saņemt, uzvarot NEPLP konkursos. "Ar to nebūtu pietiekami, bet tas dotu vismaz kaut kādu atspaidu pirmajiem mēnešiem un situāciju nedaudz stabilizētu," sacīja Āboliņš.

Tāpat viņš norādīja, ka ceturtdien, 2. aprīlī, Kultūras ministrija nāks klajā ar informatīvo ziņojumu, kurā būs ietverti konkrēti priekšlikumi mediju atbalstam.