Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

"Apavu zoles ir baktēriju, sēnīšu un vīrusu vairošanās vieta." Eksperti skaidro, vai ar apaviem var pārnēsāt Covid-19 (8)

Raksta foto
Foto: pexels.com

Pat ja mēs katru dienu uzzinām aizvien vairāk par Covid-19 izraisīto pandēmiju, rodas aizvien vairāk jauni jautājumi par to, kā koronavīruss var ietekmēt katru mūsu dzīves aspektu. 

Cik ļoti mums ir jāuztraucas par inficēšanos ar Covid-19 no mūsu pašu āra apaviem? Vai koronavīruss var saglabāties uz apaviem un cik vienkārši vai grūti to ir ienest mājās, skaidro "Huffington Post" uzaicinātie eksperti.

Neskatoties uz pētījumiem, kas liek domāt, ka koronavīruss Covid-19 uz virsmām var izdzīvot dienām, Austrālijas sabiedrības veselības speciāliste Kerola Vainere norāda, ka jāpatur prātā, ka šobrīd nav pierādījumu tam, ka koronavīruss varētu nonākt mājās, ja to ienes ar āra apaviem.

Tāpēc ir svarīgi ievērot Slimību kontroles un profilakses centru ieteikumus, rūpīgi mazgāt rokas, strādāt no mājām, ja ir tāda iespēja un izvairīties dienas laikā pieskarties sejai.

"Nav pierādījumu, kas apstiprinātu, ka koronavīruss mājā varētu tikt ienests ar kurpēm," pastāstīja Kerola.

"Praktiski, ja arī vīruss būtu pieķēries kurpēm, tad kājas ir tālākā ķermeņa daļa no mūsu sejām. Un mēs ļoti labi zinām, ka vislielākais pārnešanas risks ir no cilvēka uz cilvēku, nevis no kurpēm," norāda Vainere.

Lai arī visbiežāk koronavīruss izplatās starp cilvēkiem caur siekalu pilieniem, tomēr ir pierādījumi, ka vīruss spēj izdzīvot uz dažādām virsmām.

Piemēram, Nacionālo veselības institūtu publicētais pētījums atklāja, ka vīruss var izdzīvot uz kartona 24 stundas un divas līdz trīs dienas uz nerūsējošā tērauda un plastmasas.

Tomēr, kā apgalvo ģimenes ārste Džordžīne Nanosa, apavi var būt potenciāls piesārņojuma avots, it īpaši, ja tos nēsā intensīvi apdzīvotās vietās (pārtikas preču veikalos, sabiedriskajos transportos un tamlīdzīgi), kā arī darbavietās.

"Uz šodienu mums ir zināms, ka koronavīruss var izdzīvot uz virsmām pat vairāk nekā 12 stundas," sacīja Nanosa. "Un viena no šīm virsmām potenciāli var būt arī apavi."

Infekcijas slimību speciāliste Marija E. Šmite norādīja, ka laiks faktiski var būt piecas vai vairāk dienas (saskaņā ar pētījumiem, kas veikti ar materiāliem, kas ļoti līdzinās materiāliem, no kā tiek taisīti apavi).

Siekalu pilieni, kas satur koronavīrusu, noteikti var nolaisties uz apaviem, papildināja Vainere, paskaidrojot, ka daži sintētiski materiāli, piemēram, spandekss, var ļaut vīrusam saglabāt dzīvotspēju līdz pat dažām dienām.

Kurpes, kas izgatavotas no polietilēna un citiem sintētiskiem materiāliem, vairākas dienas var pārnēsāt aktīvo vīrusu, taču ir jāveic papildus pētījumi, lai to apstiprinātu.

"No Nacionālā alerģiju un infekcijas slimību institūta mēs esam uzzinājuši, ka koronavīruss var izdzīvot uz dažādām virsmām, piemēram, plastmasas, līdz divām līdz trim dienām," norādīja Vainere.

"Tas liek domāt, ka vīrusi, kas nogulsnējas uz apaviem, kas izgatavoti no sintētiskām šķiedrām, dažas dienas varētu saglabāt aktīvo vīrusu," līdz ar to uz dabiska materiāla apaviem pastāv iespēja, ka vīruss varētu arī neizdzīvot.

"Tomēr neatkarīgi no tā, vai tiek valkātas čības vai darba zābaki, ir svarīgi pievērst uzmanību zolei," uzsvēra Neatliekamās palīdzības ārste Čanza Pinkneja.

"Apavu zole ir baktēriju, sēnīšu un vīrusu vairošanās vieta, nevis apavu augšējā daļa," skaidroja Pinkneja.

Zoles parasti ir izgatavotas no neporainiem materiāliem, piemēram, gumijas, ādas un PVC savienojumiem, un tajās var būt augsts baktēriju līmenis, teikts pētījumā, ko publicējis Kārlis Gerba, mikrobiologs un Arizonas universitātes profesors.

2008. gada pētījumā tika norādīts, ka vidēji kurpju zole ir pārklāta ar 421 000 baktērijām, vīrusiem un parazītiem.

"Tā vietā, lai uztrauktos, vienkārši ņemiet vērā, ka daudzas no šīm baktērijām ietekmē un ļauj mums attīstīt imunitāti," uzsvēra Pinkneja, norādot, ka ne visas baktērijas nāk mums tikai par sliktu.

Ko iesākt ar āra apaviem?

Ja jums joprojām ir jādodas uz darbu, eksperti iesaka darbavietai veltīt apavu un zeķu pāri, ko atstāt darbavietā. Tas palīdzēs novērst vīrusa izplatīšanos dzīvesvietā.

"Es iesaku mainīt apavus un nenākt mājās iekšā ar āra apaviem. Veselības aprūpes darbiniekiem vienmēr ir jāmaina apavi [un darba kurpes jāglabā maisā] pirms iekāpšanas mašīnā un došanās mājās."

Eksperti arī iesaka valkāt kurpes, kuras ir mazgājamas veļas mazgājamajā mašīnā.

Speciālisti iesaka novilkt kurpes pirms ieejat mājās. Tas var palīdzēt novērst vīrusa "izsekošanu" iekšpusē, jo tāda iespēja nav izslēgta.

"Ja jūs varat apavus atstāt garāžā vai koridorā, tas būtu ideāli, jo jums tie nav obligāti jāatstāj mājas ārpusē uz lieveņa," norādīja Pinkneja. "Ideja ir vienkārši tos nenest iekšā dzīvojamajās telpās."

Viņa uzsvēra, ka ir svarīgi joprojām ir mazgāt rokas katru reizi, kad pieskaraties kurpēm.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu