"Tomēr neatkarīgi no tā, vai tiek valkātas čības vai darba zābaki, ir svarīgi pievērst uzmanību zolei," uzsvēra Neatliekamās palīdzības ārste Čanza Pinkneja.
"Apavu zole ir baktēriju, sēnīšu un vīrusu vairošanās vieta, nevis apavu augšējā daļa," skaidroja Pinkneja.
Zoles parasti ir izgatavotas no neporainiem materiāliem, piemēram, gumijas, ādas un PVC savienojumiem, un tajās var būt augsts baktēriju līmenis, teikts pētījumā, ko publicējis Kārlis Gerba, mikrobiologs un Arizonas universitātes profesors.
2008. gada pētījumā tika norādīts, ka vidēji kurpju zole ir pārklāta ar 421 000 baktērijām, vīrusiem un parazītiem.
"Tā vietā, lai uztrauktos, vienkārši ņemiet vērā, ka daudzas no šīm baktērijām ietekmē un ļauj mums attīstīt imunitāti," uzsvēra Pinkneja, norādot, ka ne visas baktērijas nāk mums tikai par sliktu.
Ko iesākt ar āra apaviem?
Ja jums joprojām ir jādodas uz darbu, eksperti iesaka darbavietai veltīt apavu un zeķu pāri, ko atstāt darbavietā. Tas palīdzēs novērst vīrusa izplatīšanos dzīvesvietā.
"Es iesaku mainīt apavus un nenākt mājās iekšā ar āra apaviem. Veselības aprūpes darbiniekiem vienmēr ir jāmaina apavi [un darba kurpes jāglabā maisā] pirms iekāpšanas mašīnā un došanās mājās."
Eksperti arī iesaka valkāt kurpes, kuras ir mazgājamas veļas mazgājamajā mašīnā.
Speciālisti iesaka novilkt kurpes pirms ieejat mājās. Tas var palīdzēt novērst vīrusa "izsekošanu" iekšpusē, jo tāda iespēja nav izslēgta.
"Ja jūs varat apavus atstāt garāžā vai koridorā, tas būtu ideāli, jo jums tie nav obligāti jāatstāj mājas ārpusē uz lieveņa," norādīja Pinkneja. "Ideja ir vienkārši tos nenest iekšā dzīvojamajās telpās."
Viņa uzsvēra, ka ir svarīgi joprojām ir mazgāt rokas katru reizi, kad pieskaraties kurpēm.