"Apollo.lv" strādā mājās. Galvenā redaktore Kristīne Kravale

Darbs pie šī materiāla sākās jau sen, kad ziņu redaktoram Mārtiņam ienāca prātā doma, ka mēs katrs varētu padalīties ar idejām - kādas filmas vērts noskatīties, kādas grāmatas vērts izlasīt brīdī, kad daudz vairāk laika jāpavada mājās. Tobrīd šķita - jauka doma, īstenosim to! Jau sāku prātā pārcilāt, ko noklausīties, noskatīties, izlasīt...

Taču nekas tāds nenotika, jo pēkšņi situācija ap Covid-19 gan Latvijā, gan citviet pasaulē eskalējās - tika ieviesti dažādi drošības pasākumi. Un runa vairs nebija tikai par brīvo laiku, tā pavadīšanu, bet gan lielām izmaiņām darba dunā un mūsu visu dzīvēs. 

Apstākļos, kad darba kļuvis krietni vairāk nekā ikdienā, kolēģu spēja ātri sazināties un komandas spēja reaģēt uz notikumiem ir ļoti nozīmīga. Tāpēc "Apollo.lv" komandā esam norunājuši "sanākt" uz vismaz vienu virtuālo sapulci nedēļā.

Tas palīdz uzturēt un pat attīstīt savstarpējo saprašanos un mazina stresa līmeni esošajā situācijā, kad īsti nav skaidrs, kas notiks nākamajā dienā un ir grūti kaut ko plānot masīvajā darbu plūsmā.

Pavisam nesen mums pievienojās jauna kolēģe – topošā ziņu redaktore Ulrika. Īpaši liels izaicinājums, kas mums visiem ir pilnīgi jauna pieredze, ir apmācīt kolēģi, kura kolektīvam pievienojusies šādos apstākļos.  

Protams, pieredze ir pilnīgi atšķirīga no tās, ko varētu sniegt birojā, esot visiem kopā – redzot, kā azartiski top ziņas, kā kolēģi strādā pie lielākiem materiāliem. Tomēr, neraugoties uz grūtībām, izrādās, šo iespējams sniegt arī attālināti, sazinoties tiešsaistē.

Manam ierastajam modinātājam pievienojies vēl viens – alternatīvais modinātājs, mans uzticamais suns Zefīrs. Ja vēl pirms neilga laika ik rītu viņš uz mūsu ģimeni skatījās kā uz "nodevējiem, kuri katru rītu nesaprotamu iemeslu dēļ pamet mājas", pašlaik viņš bauda pilnīgi citu ikdienu, neatkāpjas no manis tālāk par 20 centimetriem un, lai kur es būtu, cenšas sēdēt vai gulēt blakus, nereti traucējot strādāt. 

Katru rītu Zefīrs mani modina ar vairākiem ķepas sitieniem pa plecu, bet vēlāk – ieritinās kājgalī blakus un veicina aizgulēšanos. Kad esmu pamodināta, Zefīrs dodas pildīt tālāk savu modinātāja misiju – modina manu dēlu Justu, kuram šajās nedēļās ir pilnīgi jauna pieredze, pēc brīvlaika atsākot mācības attālināti.

Lasīju vairāku vecāku pieredzes stāstus par grūtībām, ar ko nākas saskarties, bet pagaidām vismaz šī sadaļa izskatās drošās rokās gan no skolēna, gan skolotāju puses. Turklāt lielākais pluss šajā situācijā - varam pavadīt kopā daudz vairāk laika! 

Vēl viens pluss – izrādījās, ka dēlam patīk un padodas gatavot ēdienu. ? Ikdienas slodzes dēļ šo iepriekš nebija iespējas uzzināt, bet pašlaik šīs iemaņas ļoti noder. Pēdējo pāris nedēļu laikā gastroenterologs, profesors Anatolijs Danilāns norāda, ka "nevajadzētu pārbaroties", tomēr pagaidām man nav skaidrs, kā tas ir iespējams laikā, kad ledusskapis kļuvis par "apskates objektu", ko visi apmeklējam daudz biežāk. Tāpēc tuvākās nākotnes plānos ietilpst cīnīties ar ledusskapja biežās apmeklēšanas sekām. Aktīvāk vingrojot.  

Kad ir nepieciešamība atslēgties no darba, garāka pastaiga tiek Zefīram, bet mājās pēc ilgākas pauzes esmu atsākusi daudz vairāk klausīties rokmūzikas pēdējo gadu jaunumus.

Ja kāds vēlas izjust biroja dzīvi mājās pie TV ekrāna, iesaku reiz kolēģa Žulijena ieteikto seriālu "Aggretsuko" par sarkano pandu, kurai ir īpatnēja taču katram, kurš jebkad strādājis birojā, ļoti saprotama dzīve darbā un vēlme atslēgties no darba... metāla karaoke klubā. 

Ļoti ceru, ka šī Covid-19 situācija mums visiem ļaus daudz veiklāk atšķirt būtisko no nebūtiskā, saglabāt vēsu prātu, kritisko domāšanu un empātiju pret līdzcilvēkiem, lai kādus pārsteigumus korona-krīze mums arī sagādātu turpmāk.