Paula Freimane: Mums visiem neveselība mūsdienās sākas galvā

Paulas Freimanes spilgtākās atziņas no sarunas ar Annu Rozīti:

Es biju ļoti nesportisks bērns. Visu laiku bastoju sporta stundas. Peldēšanas stundas vispār bija šausmas.

Pārvācoties uz Rīgu, mammai samazināja algu un mēs ēdām vislētāko pārtiku. Man bija kaut kādi +7 kg. Starpbrīžos skolas piciņas un kola – tas bija normāli.

 

 

 

 

View this post on Instagram

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šodien saņēmu ziņu no vienas meitenes kura teica: “nekas tā nemotivē kā tavas un tavu klientu progresa bildes!” Nu tā laikam ir! Tad viena liela motivācijas deva no manis! Pa kreisi 16 gadīgā Paula kura izlaida brokastis, pa dienu apēda skolā picu un vakariņās cīsiņi ar makaroniem.. kad skolā bīja sporta stundas, vienmēr biju “apslimusi” ? Pa labi Paula 24 gadi. Brokastīs avokādo maizītes ar olu. Pusdienās vislabak izvēlos rīsus ar vistas fileju un vakariņās mīlu lielu bļodu ar salātiem un garnelēm vai kādu liesu sieru. Sports 4-5x nedēļā! Un tagad kad pa īstam esmu “apslimusi” morālas mokas ir neiet uz sporta zāli. Kāda atšķirība starp šīm meitenēm - tēloju slimu, lai neietu uz sporta stundām - un tagad tēloju ātrāk veselu, lai tiku uz treniņu ? tas protams tikai tā, bet kā gan mainījusies ir mana domāšana! Ticiet man - sportu un veselīgu uzturu var iemīlēt VISI! Es mēdzu domāt “fuj sports, fuj salāti.. kā var kaut kas tāds vispaaaar patikt?!?” Tagad es nespēju iedomāties savu dzīvi bez tā! #fitbyfreeman

A post shared by Paula Freimane (@paolafreeman) on Oct 31, 2019 at 9:04am PDT

 Tas viss nav nācis viegli, un tāds augums man nav no dabas!

Mamma man negribēja dot naudu sporta kluba abonementam, jo domāja, ka es atkal to pametīšu kā visu, ko iesāku. Bet tad man radās spīts – nē, šoreiz darīšu citādi!

Instagrams un es pati uzlikām augstu latiņu, ar ko es rādu piemēru. Atpakaļceļa nebija.

Nekas nav šausmīgāks par mazkustīgu dzīvesveidu. Mums visiem neveselība mūsdienās sākas galvā.

Motivācija sportā sāk rasties tikai tad, kad tu redzi pārmaiņas. Līdz tam brīdim tu sevi lauz. Labpatika un azarts sākas, kad sāk kust -3 kg, parādīties presīte. Dialogs ar sevi, kā es izskatīšos ar vēl mīnus 3 kg.

Pirmais, kas vēsta par izmaiņām, diemžēl, ir krūšturis.

Man nekad nav bijuši un nebūs svari mājās!

Tu vari ēst, cik veselīgi gribi, tu vari kustēties, cik daudz gribi, ja esi nelaimīgs galvā, tu būsi neveselīgs cilvēks. Nu ir dienas, kad man negribas iet uz treniņu. Vienkārši negribas. 

Es varu staigāt 20 km dienā, apēst burgeru, bet būšu veselīgāka par cilvēku, kurš ēd salātus, kvinoju, bet sēž visu dienu ofisā. Labāk ēd sliktāku uzturu, bet visu laiku kusties un esi laimīgs, nekā badojies, sēdi un ciet. 

Pēc lidojumiem man ir 3 kg plusā, kaut neesmu ēdusi, - ūdens aizture.

Man patīk trenēt ķermeņa augšdaļu, bet riebjas trenēt kājas. Tas ir tik grūti un besī. Liels muskulis, vajag daudz spēka. 

Nekad piena zupu nevarētu ieēst. Man paliek nelabi - vēders nepanes.

Ēdu tikai balto gaļu. Man kaut kā psiholoģiski ir grūti ēst zīdītāju. Cenšos vispār gaļu ierobežot ikdienā, jo man tā lieta ar to gaļu ir problemātiska.

Es labprāt pievērstos veģetārismam, bet no biezpiena un pākšaugiem pūšas vēders un soju arī nevaru paēst... Man nav, kā citādi  uzņemt olbaltumvielas.