Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Covid-19 "Testu manā vietā veica radiniekam." Pirms robežu slēgšanas Vācijā atgriezušās latvietes stāsts (23)

Ilustratīvs attēls Foto: Andrew Milligan / AP

"Šobrīd man viss ir kārtībā, it kā nekas nebūtu bijis. Pagājis jau kāds laiks, no kalniem atgriezos 11. martā." Tā savu stāstu sarunā ar portālu "Apollo" sāk Indra (vārds mainīts) no Vācijas, kura, iespējams, pašai tobrīd to neapzinoties, ar jauno koronavīrusu Covid-19 aplipinājusi savu radinieku Latvijā. 

"Laikam jau jāsāk ar to, ka man mājās nav televizora. Kaut kur ziņās biju redzējusi informāciju par koronavīrusu Ķīnā, bet mani tas neuztrauca, es to neuztvēru nopietni.

Pirms pusgada ar draugiem izplānojām ceļojumu, kurā arī devāmies.

Aizbraucu slēpot pa kalniem Austrijā. Tā kā bija slikts laiks, mēs nevarējām īsti slēpot, tāpēc atpūsties gājām uz dažādiem bāriem uz klubiem, kas, principā, tur ir vienīgās aktivitātes – slēpot vai iet izklaidēties. Iepazināmies ar cilvēku kompāniju no Vīnes, ar kuriem vakaru pavadījām kopā.

Nākamajā dienā viņu bija mazāk, taču es tam īpašu uzmanību nepievērsu," stāsta Indra. 

Vēlāk izrādījās, ka viens no šīs kompānijas dalībniekiem bija saņēmis informāciju par pozitīvām Covid-19 analīzēm, taču Indra par to uzzinājusi tikai pēc vairākām dienām. 

"Tā mēs kopā pavadījām vēl trīs dienas un 11. martā es atgriezos mājās. Es joprojām uztvēru to, nu, ne gluži kā joku, bet likās, ka tas ir tik tālu no mums, ka mūs tas neskars.

Nākamajā dienā man bija lidojums uz Latviju, pati jau vairāk kā 12 gadus dzīvoju ārzemēs. Arī šo lidojumu nolēmu neatcelt, jo jutos labi," atklāja sieviete. 

Viņa atlidojusi uz Latviju un devusies pie vecvecākiem pusdienās. "Protams, bija mazliet citādāk kā parasti, šoreiz nesabučojāmies, nesamīļojāmies, negribēju iet tuvāk, jo es viņus ļoti respektēju un mīlu.

Kopā nosēdējām divas stundas un mana pašsajūta kļuva jocīga, dulla galva bija, līdzīgi kā notiek, kad parādās gripa.

Vēlāk aizgāju pie radiniekiem, pie kuriem paliku, kamēr viesojos Latvijā. Arī tur nesabučojāmies un centāmies tuvu nesēdēt," stāsta Indra.

Viņa kopā ar radiniekiem skatījusies televīziju - nolēmusi noskaidrot, kas notiek Latvijā. 

"Visu dienu stāstīja par koronavīrusu.

Beidzot es sapratu, cik nopietna situācija ir Alpos, no kurienes tikko biju atbraukusi.

Nospriedu, cik labi, ka jūtos vesela, bet jo vairāk skatījos, jo vairāk likās, ka esmu slima."

Nākamajā dienā Indrai paaugstinājusies ķermeņa temperatūra. "Kad izmērīju pirmo reizi, termometrs uzrādīja 37,4, kas it kā nav augsta temperatūra. Dzēru mājās tēju, izvairījos no tieša kontakta ar radiniekiem, kā arī negāju ārā no mājām, jo bija skaidrs, ka situācija ir nopietna.

Pēc dažām stundām man sāka sāpēt galva. Klepus, iesnu vai kakla sāpju man nebija. Pēkšņi temperatūra bija 38,6. Tad es sapratu, ka kaut kas notiek."

Pēc šiem notikumiem Indra pastāstījusi par slikto pašsajūtu arī radiem. Viņi bijuši ļoti uztraukušies un nobijušies, jo "koronavīruss tomēr vēl ir svešs". 

Sieviete dzērusi paracetamolu, ko dzertu temperatūras mazināšanai arī citos gadījumos. "Jau pēc stundas temperatūra bija nokritusies uz 37,2, bet vēlāk 36,6. Pēc tās dienas temperatūra vairs neuzkāpa, bet, protams, visi bija satraukti, tāpēc radinieks piezvanīja uz norādīto numuru un pastāstīja par maniem simptomiem, minot arī vietu, no kuras esmu atlidojusi.

Viņi pierakstīja manus datus, dzīvesvietu, vietas, kur esmu bijusi un solīja divu dienu laikā atzvanīt, lai informētu, kad man jāierodas veikt analīzes.

Bija pienākusi jau trešā diena, kad es izlēmu viņiem piezvanīt pati, jo tomēr mājās visi satraukušies.

Bijām neziņā, vai varam doties ārā. Man atbildēja, ka jāgaida, kad piezvanīs.

Tā nu es paliku mājās, ar draugiem nekur nebraucu. Tajā pašā dienā "airBaltic" paziņoja, ka no otrdienas pārtrauks lidojumus. Mans lidojums mājās bija ieplānots trešdien. Sāku uztraukties, kā vispār tikšu mājās, jo vietas, kur ilgtermiņā palikt Latvijā, man nav.

Nebiju arī oficiāli atzīta par saslimušu, tomēr gribējās saprast, vai ir vīruss. Piezvanīju uz "airBaltic" un dabūju biļeti lidojumam pirmdien. Biju mierīga par to, ka tikšu mājās, citādi tādas iespējas man nebūtu līdz pat 14. aprīlim.

Nolēmu, ka aizlidošu mājās un noskaidrošu visu tur."

Vakarā pirms lidojuma radiniekam, pie kura Indra nakšņojusi, parādījušies simptomi. "Viņam bija klepus un temperatūra, taču mēs nospriedām, ka tas no stresa," atklāj sieviete. 

Kad biju atgriezusies mājās ārzemēs, uzreiz sākusi zvanīt uz savas mītnes valsts informācijas numuriem, taču nav varējusi tos sazvanīt - tie bijuši pārslogoti.

"Par spīti tam, ka simptomu man nekādu vairs nebija, gribēju tomēr apstiprinājumu, lai zinu, ka varu doties ārā un nomierināt ģimeni," atceras Indra. 

Tikmēr viņas radiniekam Latvijā kļuvis arvien sliktāk. "Temperatūra uzkāpa līdz 39,2."

"Sešas dienas pēc tam, kad mans radinieks zvanīja, lai informētu par mani, beidzot atzvanīja Latvijas dienesti un teica, ka man ir jāierodas veikt analīzes. Tā kā manis Latvijā vairs nebija, radinieks sarunāja, ka manā vietā testu veiks viņš. Diennakts laikā viņam atzvanīja un paziņoja, ka analīžu rezultāti ir pozitīvi. Uzreiz sapratu, ka tas ir arī man," atklāj Indra. 

Tikmēr Berlīnē, līdzīgi kā Latvijā, sazināties ar atbildīgajiem dienestiem ir sarežģīti. "Rindas pie mediķiem ir milzīgas, daudziem - vai nu jāveic tests vai nepieciešama cita veida palīdzība. Protams, es sēdēju mājās.

Informāciju par lidojumiem gan uz, gan no Latvijas nosūtīju atbildīgajām iestādēm, lai viņi varētu apziņot pārējos, kas tur bijuši," stāsta Indra. 

Jau atrodoties Vācijā, sieviete atklājusi, ka nav vienīgā no atpūtniekiem, kam parādījušies simptomi.

"Uzzināju, ka ar koronavīrusu saslimuši vēl trīs cilvēki no kompānijas, kuru satikām Austrijā, kā arī inficēta bija mana draudzene. Šajā brīdī bija pilnīgi skaidrs, ka arī man ir koronavīruss." 

Sievietei nav kļuvis ne labāk, ne sliktāk. Viņa jūtoties labi, tikai pēc dažām dienām sapratusi, ka pazudusi oža. "Nevarēju sasmaržot uz rokas uzpūstās smaržas, neko. Pēc trim, četrām dienām kļuva labāk, bet ne līdz galam," stāsta Indra. 

Viņas radiniekam šobrīd esot jāveic atkārtoti testi. "Testēs, līdz rezultāts būs negatīvs un būs skaidrs, ka viņš nevienu nevar aplipināt. Viņš sēž karantīnā."

Ar saviem vecvecākiem Indra sazinās katru dienu. Viņiem par laimi nekas nekaiš.

Jautāta, vai tiek pieņemts, ka Indras radinieks inficējies tieši no viņas pat tad, ja pati sieviete testu Latvijā nav veikusi, Indra norāda: "Protams, nevar pateikt, kurā tieši brīdī vai no kā viņš ir inficējies. Arī darba dēļ viņam katru dienu sanākt satikt daudzus cilvēkus, bet, tā kā mēs bijām pāris dienu kopā un nekur ārā negājām, esam pieņēmuši, ka tas ir no manis."

Inficējušies arī trīs Indras draugi no Austrijas. 

Atbildot uz jautājumu, kāda situācija pašlaik ir Vācijā, kur ir daudz saslimušo, bet nāves gadījumu ir maz, Indra stāsta, ka "cilvēkiem nav tāda panika un viņi nebaidās, taču respektē to, ka ir jāpaliek mājās.

Visi veikali ir ciet. Atvērtas ir tikai aptiekas un pārtikas veikali. Mēs drīkstam iet ārā pastaigāties, taču ne lielās kompānijās – maksimums divi cilvēki. Mājās tas pats – nedrīkst aicināt cilvēkus. Dažās pilsētās ir pilnīgs aizliegums doties ārā, pa ielām brauc policija un tiem, kas izgājuši ārā, prasa dokumentus un iemeslus iziešanai no mājas".

Citiem Indras ģimenes locekļiem nav apstiprināta saslimšana ar Covid-19. Un nav parādījušies arī simptomi.

Pašlaik Indra ir pašizolējusies mājās. "Es esmu pašnodarbināta un mani aizliegums iet ārā tik ļoti neskar."

Jautāta, kā viņa plāno risināt šo situāciju, ņemot vērā sarežģīto pieejamību analīžu veikšanai un, ka nav iespējams saprast, vai viņa ir izārstējusies, Indra saka: "Protams, neesmu vēl vesela, kaut kur tas vīruss ir, arī bez simptomiem. Vēl kādu nedēļu gribu pagaidīt un domāju doties pie sava ģimenes ārsta, nodot analīzes, lai man apstiprina, ka viss ir kārtībā. 

Labāk gan piezvanīt, jā".

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu