Aptuveni trešdaļa Covid-19 krīzes skarto nozaru darbinieki saņēmuši mazāku algu par minimālo

14 300 noteiktajā nozaru grupā strādājošajiem cilvēkiem janvārī vispār nebija ieņēmumu, liecina VID dati. Tas, iespējams, skaidrojams ar darba sezonalitāti. Zem 430 eiro atlīdzība bija 40 134 cilvēkiem jeb gandrīz trešdaļai. Minimālo algu saņēma gandrīz piectūkstoš cilvēku, savukārt lielākā daļa - 46 646 cilvēki - janvārī saņēma no 700 līdz 1400 eiro.

Salīdzinoši neliels īpatsvars ir lielāku algu saņēmēju - līdz 2500 eiro pelnīja 13 139 cilvēki, bet vairāk par 2500 eiro - 3429 cilvēki.

Šobrīd valdībā iecerētās atbalsta metodes paredzēts dalīt divās grupās. Vienas būs pieejamas visiem krīzes skartajam uzņēmumiem, kas līdz tam strādājuši veiksmīgi.

Šī palīdzība saistīta gan ar nodokļu avansa maksājumu režīma mīkstināšanu, gan nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņa pārbīdi. Uzņēmējiem būs pieejami aizdevumi krīzes risinājumiem un kredītu garantijas.

"Šeit arī valsts stāsies kā garantētājs, kas uzreiz uzlabos kredītu kvalitāti un bankām nebūs jāveic uzkrājumi, līdz ar to uzņēmējs varēs turpināt izmantot šos līdzekļus un turpināt strādāt. Tas ir ir pats galvenais pašreizējā situācijā šajā nedēļā," raidījumam skaidroja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Otra atbalsta daļa, ieskaitot dīkstāves pabalstu, būs pieejama tikai noteiktu nozaru uzņēmumiem. Šai grupai būs pieejams nodokļu samaksas termiņa pagarinājums līdz pat trim gadiem, arī atlaides vai atbrīvojums no nomas maksas, piemēram, izglītības iestādēs strādājošiem ēdinātājiem.

Dīkstāves pabalsts būs 75% no algas, bet ne vairāk kā 700 eiro. Atskaites punkts darba samaksai un nodarbinātības faktam būs šā gada janvāris. Šis būs pabalsts granta veidā, un to varēs piemērot ar atpakaļejošu datumu, līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

"Tajā brīdī, kad vīrusa sekas tiek pārvarētas un kad ekonomiskā aktivitāte atjaunojas, var var notikt straujāka augšupeja un atkopšanās,  jo uzņēmumiem nav jāmeklē jauni darbinieki, tie ir jau pieejami uz vietas, un tas šo atkopšanās procesu padara ātrāku," raidījumam "de facto" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Uzņēmēju iesniegumu pamatotību vērtēs VID, lēmumu pieņemot piecu dienu laikā. To būs jāpārskata katru mēnesi, pārbaudot, vai cilvēks vēl skaitās darba attiecībās un vai joprojām turpinās dīkstāve.

"Mums ir svarīgi nošķirt, kuri ir tie uzņēmumi, kas piepilda mūsu budžetu, kas maksā labas algas, kur tiešām būs lielas un svarīgas ietekmes, un pēc tam tie uzņēmumi, kuri vienkārši centīsies uz krīzes rēķina teikt - mums tagad ir slikti, kaut gan mēs jau zinām, ka tā situācija uzņēmumos jau ir bijusi slikta jau mēnešiem un pat gadiem," raidījumam sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Kā vēstīja "de facto", lielākie strīdi, iespējams, būs par to, tieši kuru nozaru uzņēmumi varēs pretendēt uz nodokļu brīvdienām un dīkstāves pabalstu. Šādiem nolūkiem taps konkrēts atbalstāmo nozaru kodu saraksts, ko otrdien plāno apstiprināt valdībā.

Paredzēts, ka tās būs tādas sfēras kā sabiedriskā ēdināšana, pasažieru pārvadājumi, tūrisma nozare un publisko pasākumu rīkošana. Tie sagrupēti zem aptuveni 40 klasifikācijas kodiem.

Raidījums ziņoja, ka nozaru vidū būs, piemēram, arī automašīnu līzings, kinofilmu producēšana, dažāda veida izglītība, mākslinieciskā jaunrade, sporta objektu darbība, izklaides un atpūtas darbība. Skarto nozaru sarakstā ietilpst, piemēram, pasākumu rīkotāji, bet neietilpst uzņēmumu darbība, iznomājot telpas pasākumu rīkošanai.

"Šīs nozares noteiks Ekonomikas ministrija sadarbībā ar mūsu sociālajiem partneriem - Darba devēju konfederāciju, Brīvo arodbiedrību savienību un Tirdzniecības un Rūpniecības tirdzniecības kamera, un apstiprinās valdība. Un šis saraksts nav apstiprināms vienā reizē uz visiem laikiem, viņš būs ļoti dinamisks, jo šīs nozares ir atkarīgas no valdības pieņemtajiem lēmumiem," uzsvēra Reirs.

Kā vēsta "de facto" uz otrdienas valdības sēdi kā atbalstāmās nozares varētu tikt sūtītas tikai divas - tūrisma un pasākumu rīkošanas.

Ekonomiku šogad sagaida mērens izaugsmes samazinājums. Kaut gan konkrētus skaitļus izvairās saukt,sarukums varētu būt par par pieciem procentiem. Rutkaste uzsvēra, ka, lai ietekmi mazinātu, svarīga ātra un precīza valdības rīcība.

"Šobrīd pats svarīgākais ir nodrošināt, lai šīs īstermiņa grupu grūtības nepārvērstos tādās vidēja termiņa grūtībās, vai faktiski tā situācija, kad uzņēmumiem krīt pieprasījums, ir sarežģījumi ar piegādēm, un naudas plūsma apstājās, lai tas neradītu,  masveida bankrota viļņus, lai tas neradītu masveidā iedzīvotāju atlaišanas, lai tas neradītu, teiksim, tādus būtiskus pārrāvums kreditēšanas plūsmā, kas savukārt varētu šo negatīvo ietekmi arī pastiprināt un paildzināt," "de facto" sacīja Rutkaste. 

Portāls "Apollo" jau vēstīja, ka Latvijā līdz 14. aprīlim izsludināta ārkārtējā situācija. Tās laikā aizliegti visi starptautiskie pasažieru pārvadājumi, aizliegti visi publiskie pasākumi, kā arī cilvēki aicināti ievērot sociālo distancēšanos.