Indijas okeāna dzīlēs atklātas divas jaunas haizivju sugas

Jaunā suga ir sešu žaunu zobenhaizivs ar izteikti garu, zobenam līdzīgu augšžokļa daļu, ko klāj ūsas, kas palīdz tām uztvert medījumu. Tās var sasniegt pusotra metra garumu.

"Pliotrema annae" atklāja pēc tam, kad kāds makšķernieks to notvēra Zanzibārā, taču otru sugu, ko sauc par "Pliotrema kajae", atklāja pēc tam, kad Madagaskarā atradušies šo zobenhaizivju garie purni. Līdz šim neviena no sugām dabā nebija manītas. 

"Kopā ar zvejniekiem pētījām haizivis un rajas, un secinājām, ka šī zivs nelīdzinās nevienai eksistējošai sugai," atklāja pētījuma vadītājs Endrjū Templs, "tās nav bieži sastopamas, līdz šim esam atklājuši tikai divas."

Templs stāstīja, ka šis atklājums pierāda, cik liela nozīme ir Indijas okeānam, ja tiek runāts par haizivju un raju bioloģisko daudzveidību, kā arī, cik daudz par to nezinām.

"Reģiona lielākā daļa joprojām ir neizpētīta. Vairums mums pieejamās informācijas ir nākusi no zvejniekiem," rakstīja Templs.

"Grūtības sagādā fakts, ka reģionā dominē mazās zvejniecības, zvejnieku skaitam pārsniedzot pusmiljonu, taču izmantoto kuģu skaitam - simtu piecdesmit tūkstošus. Zvejniecības ir izmētātas pa visu reģionu ar salīdzinoši mazu kuģu skaitu katrā lokācijā. Šī iemesla dēļ mums ir grūti izsekot zvejnieku lomiem, kas liek domāt, ka retu sugu atklāšana notiek lēnāk," sacīja pētnieks.

"Šīm zivīm ir piecas žaunu atveres katrā pusē, kas tām liek izskatīties tiešām neparasti," stāstīja pētījuma līdzautors Saimons Veigmans.

Tās pārtiek no citām zivīm, vēžveidīgajiem un kalmāriem. Lai nogalinātu savu medījumu, zobenhaizivis izmanto savu roboto purnu un ar veiklu kustību sagriež lomu kumosos.

"Šīs sugas ir pilnībā pielāgojušās apkārtējai videi un pasaulei ap sevi, jo miljoniem gadu dzīvojušas praktiski neaizskartas," atzina Templs, "viņas šeit bija vēl pirms kokiem".