Šodienas redaktors:
Dace Otomere

"Covid-19 robežas neievēro." Bils Geitss par koronavīrusu. Jautājumi un atbildes (3)

Foto: AFP / Scanpix

ASV uzņēmējs, filantrops, investors un programmētājs Bils Geitss tīmekļa vietnē "Reddit" ir aicinājis citus šīs vietnes lietotājus piedalīties sarunā par Covid-19. "Kā parasti, man uzdeva ļoti daudz gudru jautājumu. Šī bija lieliska iespēja uz faktiem balstītai diskusijai par pandēmiju, un ko varam darīt, lai to apturētu," raksta Bils Geitss, piebilstot, ka, viņaprāt, ir jauki šajā sarežģītajā laikā dalīties ar pozitīvo.

Kas šajā krīzes situācijā satrauc jūs visvairāk? Kas dod vislielāko cerību?

Šobrīd ir daudz [inficēšanās] gadījumu pasaules turīgajās valstīs. Ja tiks ievēroti visi drošības pasākumi, kas ir analīžu veikšana un pašizolēšanās, divu līdz trīs mēnešu laikā augstajam inficēšanās riska līmenim vajadzētu samazināties.

Mani satrauc ekonomiskie zaudējumi, bet visvairāk, kā šis ietekmēs attīstības valstis, kurās distancēties vienam no otra nav tik vienkārši, un, kur slimnīcas spēj uzņemt daudz mazāk pacientu.

Vai pastāv iespēja, ka vakcīnas izstrādei nepieciešamais laiks, kas ir 18 mēneši, tiks saīsināts?

Šis ir lielisks jautājums. Šobrīd vakcīnas izgatavošanai notiek vairāk nekā seši izmēģinājumi. Daži pielieto jauno metodi RNA, taču tā vēl nav pierādīta. Zinot, ka vairāki mēģinājumi neizdosies, ir jānodrošina daudz ražošanas iespēju.

Mums būs nepieciešams burtiski miljardiem vakcīnu, lai aizsargātu pasauli.

Vakcīnas nepieciešams testēt, lai pārliecinātos par to drošību un efektivitāti, jo dažas vakcīnas, piemēram, pret gripu, vecāka gada gājuma cilvēkiem neiedarbojas.

Pirmie vakcīnas saņems mediķi un glābšanas dienestu darbinieki. Ja viss noritēs labi, tas varētu notikt ātrāk nekā pēc solītajiem 18 mēnešiem, taču nevēlamies to apsolīt pirms esam pilnīgi pārliecināti. Darbs rit pilnā jaudā.

Es vēlētos noskaidrot, kādi efektīvi risinājumi varētu atrisināt šo problēmu laika gaitā?

Terapija vai zāles varētu tikt izdomātas pat pirms vakcīnas.

Ideālajā gadījumā tas samazinātu to cilvēku skaitu, kam nepieciešama intensīvā aprūpe.

Lai varētu apskatīt daudzsološākās idejas un piesaistīt visas industrijas iespējas, mans fonds ir izveidojis "Terapijas veicinātāju".

Esmu cerību pilns, ka no šī kaut kas izdosies. Šobrīd tiek pētīta iespēja izmantot no koranavīrusa Covid-19 izārstēto pacientu asinis.

Tās varētu būt antivielas, kas pasargās cilvēkus. Ja tas nostrādās, šis būs ātrākais veids, kā aizsargāt mediķus un tos slimniekus, kuriem ir citas smagas saslimšanas.

Kā pasniedzējs, kā varu palīdzēt saviem studentiem? Īpaši tiem, kam nav pieejamas tehnoloģijas? Esmu mēģinājis sūtīt daudz iedrošinošu e-pastu, bet es uztraucos, kādu iespaidu šis atstās uz izglītību, kā arī manu studentu labklājību.

Visticamāk, skolas tuvākajos mēnešos būs slēgtas. Tā ir milzīga problēma, bet esmu patīkami pārsteigts par daudzu skolotāju radošo pieeju attālinātajām mācībām.

Ja esat pasniedzējs, paldies par darbu, ko veicat! Zinu, ka ne visi ir nodrošināti, lai mācības varētu notikt attālināti.

Ir daudz labu tiešsaistes resursu, ieskaitot Khan akadēmiju, CommonLit, Zearn un Scholastic. Diemžēl studenti ar zemāka līmeņa ienākumiem no šīs situācijas cietīs vairāk, taču mēs darām visu, kas mūsu spēkos, lai palīdzētu ar nepieciešamo lietu nodrošināšanu.

Ko Jūs domājat par Ķīnas reakciju uz vīrusa uzliesmojumu? Kā vērtējat viņu reakciju skalā no 1 līdz 10?

Pēc 23. janvāra, kad viņi saprata, cik nopietna ir situācija, cilvēki sāka nopietni attiekties pret pašizolēšanās jautājumu, kas ļoti mainīja situāciju.

Protams, pašizolēšanās ļoti ietekmēja sabiedrības ikdienu, taču viņi varēja apturēt vīrusa izplatību.

Citās valstīs rīkosies citādāk, taču ir skaidrs, ka analīžu veikšana un pašizolēšanas strādā, un tas ir viss, ko varam darīt līdz iegūsim vakcīnu.

Kad šī pandēmija tuvosies noslēgumam, ko, pēc jūsu domām, mums vajadzētu iesākt, lai būtu gatavi nākamajai?

Par šo runāju "TED Talk" 2015. gadā. Ir nepieciešams paātrināt diagnosticēšanas un vakcīnu izgatavošanas iespējas. Tehnoloģijas tā panākšanai eksistē, tikai jāveic pareizas investīcijas.

Valstīm jāstrādā kopā.

Kāpēc, jūsuprāt, lielākā daļa valdību nebija šim gatava, ja jūs un citi eksperti brīdināja par šāda tipa notikumiem?

Neviens nevarēja paredzēt jauna vīrusa izplatīšanos, taču mēs zinājām, ka agrāk vai vēlāk kas līdzīgs notiktu ar gripu vai kādu citu vīrusu.

Mēs sagatavojamies iespējamiem kariem un ugunsgrēkiem, taču tagad mums ar tik pat nopietnu attieksmi ir jāgatavojas epidēmijām.

Labā ziņa ir tā, ka mūsu bioloģiskie instrumenti, tostarp jauni veidi, kā veikt diagnostiku, ieviest terapeitiskos līdzekļus un vakcīnas, rada spēcīgu pretreakciju dabiski izraisītām epidēmijām.

Covid-19 testēšanas standarti šķiet netaisni un par labu bagātajiem un slavenajiem. Testēšana notiek, piemēram, profesionāliem sporta spēlētājiem, pat bez simptomiem. Es nerunāju par veselības aprūpes darbiniekiem vai cilvēkiem, kas strādā, piemēram, veikalos. Es runāju par aktieriem, aktrisēm, sporta spēlētājiem un tā tālāk. Kamēr citiem, lai veiktu analīzes, jābūt simptomiem kā elpas trūkums, temperatūra vai klepus, un pat tad testēšanas rezultāti aizņem piecas dienas vai vairāk.

Kā tas tā ir, ka pat ar kaut ko tādu kā Covid-19 testēšana, kam būtu jābūt valdības atbildībai, bagātie un slavenie saņem īpašu attieksmi?

Visiem ir nepieciešams izmantot ASV Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļa vietni, lai aprakstītu savu veselības stāvokli, lai cilvēkus ar simptomiem varētu izmeklēt kā pirmos 24 stundu laikā. Daudzas valsis izmanto šo paņēmienu. Taču mediķiem vai vecāka gada gājuma cilvēkiem vajadzētu saņemt iespēju nodot analīzes pirms citiem.

Ko domājat par Nīderlandes pieeju? Viņi nevis pilnībā pašizolējas, bet gan mēģina vīrusu pakāpeniski izplatīt, lai veidotos imunitāte.

Sociālā distancēšanās ir vienīgais paņēmiens, kas strādā. Ja tas netiek ievērots, vīruss izplatīsies tik ātri, ka slimnīcās nevarēs uzņemt pacientus, tāpēc Nīderlandes paņēmienu nevajadzētu ņemt kā piemēru, lai arī kādas problēmas neradītu pašizolēšanās.

Neviena valsts nepieļaus cilvēku uzņemšanu no vietas, kur netiek uzmanīta saslimšanas izplatība. Domāju, ka Nīderlande tomēr sekos citu valstu piemēram.

Kā jūsu fonds palīdz cīnīties ar pandēmiju? Vai ziedojat naudu, ražojat produktus veselības aprūpes darbiniekiem?

Mēs sadarbojamies ar visiem, kas veic jebkāda veida pētījumus. Gribam, lai visām valstīm būtu piekļuve nepieciešamajam. Februārī dažādiem mērķiem ziedojām 100 miljonus ASV dolāru un darīsim to vēl.

Mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt nepieciešamo zāļu un vakcīnu daudzumu. Tāpat lielu uzmanību pievēršam tam, lai studentiem tiktu nodrošināta kvalitatīvi izglītības resursi.

Kādas izmaiņas mums nāksies veikt uzņēmumu darbībā, lai uzturētu mūsu ekonomiku, vienlaikus nodrošinot sociālo distancēšanos?

Sarežģītāks jautājums ir, kuriem uzņēmumiem šobrīd vispār vajadzētu turpināt savu darbību. Pārtikas un veselības aprūpes - noteikti. Tāpat mums nepieciešams ūdens, elektrība un internets.

Kad šis viss beigsies?

Lai globāli samazinātos cipari, ir nepieciešama vakcīna.

Daudzās valstīs saslimušo skaitu izdosies noturēt salīdzinoši zemu, taču jaunattīstības valstīs vīrusa izplatību apturēt būs grūti, tāpēc vakcīnas atrašana ir kritiski svarīga.

Cik ilgi tas turpināsies?

Tas ir atkarīgs no katras valsts. Piemēram, Ķīnā jau var novērot maz saslimšanas gadījumu pateicoties testēšanas un sociālās distancēšanās pasākumiem. Ja valstī stingri tiek ievēroti šie divi drošības līdzekļi, sešu līdz desmit nedēļu laikā būtu jābūt redzamiem uzlabojumiem – daudz retākiem inficēšanās gadījumiem.

Vai pēc sociālās distancēšanās noslēgšanas nav gaidāms atkārtots vīrusa uzliesmojums?

Tas ir atkarīgs no tā, kā valsts attieksies pret iebraucējiem, cik nopietna būs testēšana. Līdz šim Ķīnā nav uzrādījies atkārtots vīrusa uzliesmojums, jo viņi ļoti kontrolē cilvēkus, kas vēlas tur iekļūt.

Vai varat sniegt kādas prognozes par to, cik liela daļa populācijas inficēsies?

Tas būs atkarīgs no valstīm. Taivāna, Honkonga un Singapūra reaģēja ļoti ātri, tāpēc saglabās zemu saslimšanas gadījumu skaitu. Pat Ķīnā tas pagaidām paliks maz. Arī Taizeme ir labs piemērs. Diemžēl nabadzīgākās valstīs nodrošināt sociālo distancēšanos ir sarežģīti, jo cilvēki dzīvo tuvu viens otram, kā arī ir jāstrādā, lai nodrošinātu pārtiku, tāpēc noteikti būs valstis, kurās vīruss izplatīsies ļoti plašā mērogā.

Bet, vai tiešām ticat no Ķīnas ienākošajām ziņām?

Ķīnā veic daudz testu, Dienvidkorejā tāpat. Tiklīdz janvārī Ķīnā situāciju beidzot uztvēra nopietni, viņi  savas ziņas neslēpa, tāpēc, jā, ir labas ziņas par to, ka Ķīnā tiek atklāts ļoti maz jaunu inficēšanās gadījumu. ASV nepieciešams noorganizēt testēšanas sistēmu tā, lai visiem būtu skaidrs, kas notiek.

Kādi piesardzības pasākumi man būtu jāveic, piegādājot preces saviem vecvecākiem?

Panākumu atslēga ir roku mazgāšana, tāpat ieturiet distanci. Ja jums ir temperatūra vai klepus, palūdziet, lai to izdara kāds cits.

Kāpēc vēl nav izsludināta obligāta izolācija?

Mēs tam tuvojamies, bet, protams, tagad redzam, ka to vajadzēja darīt ātrāk. Jo ātrāk tas tiks izdarīts, jo ātrāk izdosies samazināt vīrusa izplatību.

Vai pēc šī visa ekonomikai izdosies atlabt?

Ar laiku, jā. Šobrīd pasaulē notiekošajam būs liela ietekme uz ekonomiku, bet, ja rīkosimies gudri, to izdosies atjaunot.

Ko jūs redzat kā ilgtermiņa stratēģiju šīs pandēmijas apturēšanā? Vai būsim gana sagatavoti nākamajai?

Kad šis būs aiz muguras, domāju, ka valdības investēs daudz līdzekļu, lai mēs būtu gatavi kam līdzīgam.

Tas prasīs globālu sadarbību, jo īpaši, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm, kas būs visvairāk ievainojamas. Labs piemērs ir nepieciešamība pārbaudīt terapeitiskos līdzekļus visur, kur šī slimība ir, lai palīdzētu visai pasaulei.

Vīruss robežas neievēro.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu