"Nav nepieciešamības krist panikā." Politiķi mierina iedzīvotājus par robežu slēgšanu virknē Eiropas valstu (2)

Viņa atzīmēja, ka Polija un Ukraina ir lielas valstis, līdz ar to robežu slēgšana šajā gadījumā ir operatīva rīcība, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību.

Kā skaidroja Eiropas Parlamenta deputāte, šīs valstis to var atļauties pašpietiekamības dēļ, jo tajās lauksaimniecība un pārtikas produktu ražošana ir nozīmīgas ekonomikas nozares.

Tāpat - kā katrā valstī - gan Polijai, gan Ukrainai, gan Latvijai ir nepieciešamās pārtikas produktu rezerves, kas ir paredzētas ārkārtas situācijām un militārajiem konfliktiem.

"Līdz ar to nav nepieciešamības krist panikā," uzsvēra Kalniete.

Kā skaidroja Kalniete, Latvijas priekšrocība ir lauksaimnieki, kur spēj gan ražot, gan eksportēt. Šajā situācijā eksports uz ārvalstīm samazinās, taču arī imports samazinās, kas ražotājiem palielina iespējas sadarboties ar vietējiem tirgotājiem, viņa sacīja.

Jautāta, vai Latvijas Eiropas Parlamenta deputāti jautājumu par Latvijas drošību un nepārtrauktu preču plūsmu pacels arī Eiropas līmenī, deputāte atzīmēja, ka tiks darīts viss, lai neļautu Covid-19 izplatības dēļ palēnināto ekonomiku pārvērst par recesiju.

Viņa piebilda, ka drošības un preču nepārtrauktība uz sauszemes Eiropas Parlamentā tika diskutēta un risināta pirms Pasaules Veselības organizācija izziņoja pandēmiju.

Savukārt, runājot par ekonomiskajām sekām, kas Eiropas Komisija būtu darāms, ir jānodrošina finanšu līdzekļu, lai Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikas "mīkstāk piezemētos".

Vienlaikus Eiropas Komisija paziņojusi, ka valsts budžeta izmaksas pasākumiem, kas saistās ar Covid-19 ierobežošanu un apkarošanu, tai skaitā, piemēram, atbalsts uzņēmējiem, papildus medicīniskās izmaksas, nodokļu iekasēšanas atlikšana, netiks ieskaitīti valstu budžeta deficītu aprēķinos, izvērtējot to atbilstību Stabilitātes un Izaugsmes pakta nosacījumiem.

Polijas lēmums slēgt savas robežas ārvalstu pilsoņiem un atjaunot robežkontroli Latvijas drošību nemazina un neietekmētu sabiedroto valstu karavīru pārvietošanu uz Baltiju iespējama militāra konflikta gadījumā, aģentūrai LETA atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Lai arī atsevišķas valstis jaunā koronavīrusa slimības Covid-19 ierobežošanā stingrākā robežkontrolē iesaistījušas pat bruņotos spēkus, Pabriks norādīja, ka lēmums par Latvijas armijas nosūtīšanu uz valsts robežu nav Aizsardzības ministrijas kompetencē.

Ja Veselības ministrija uzskatīs par vajadzīgu vērsties pie valdības ar ierosinājumu par armijas iesaistīšanu atbalsta pasākumos, tai skaitā uz robežām, tad armija, protams, atbilstoši valdības akceptam šādos pasākumos piedalīsies, skaidroja ministrs.

Tajā pašā laikā Pabriks atgādināja, ka Nacionālo bruņoto spēku svarīgākais uzdevums ir saglabāt savas kaujasspējas, lai militāra konflikta gadījumā, tā būtu spējīga aizstāvēt valsti un tās iedzīvotājus.

"Mēs, protams, esam gatavi palīdzēt robežsardzei un citām valsts institūcijām, bet vienlaikus armijas uzdevums ir sniegt atbalstu tādā mērogā, lai tai pietiku resursi savu kaujasspēju uzturēšanai," uzsvēra Pabriks.

Nav ziņu, ka kādā valstī, kura Covid-19 dēļ ieviesusi vai grasās ieviest papildu ierobežojumus uz robežām, tostarp, liegt ieceļošanu ārvalstniekiem, būtu problēmas ar kravu pārvadājumiem, aģentūrai LETA apliecināja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Pēc ministra paustā, visi kravu pārvadātāji var šķērsot šīs valstis. Tāpat izlases kārtībā šoferus var pārbaudīt.

Arī VSIA "Autotransporta direkcija" pārstāve Zane Plone aģentūrai LETA uzsvēra, ka pagaidām neviena valsts nav noteikusi aizliegumu veikt starptautiskos kravu autopārvadājumus.

Vairākām Eiropas valstīm slēdzot savas robežas, arī iedzīvotāji, kuriem jāšķērso šīs valstis, var saskarties ar nopietniem pārvietošanās ierobežojumiem, brīdina Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM).

Atgriezties Latvijā iedzīvotājus aicina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), uzsverot, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ ceļošana Eiropā un pasaulē kļūst arvien grūtāka, daudzviet tā tiek apturēta.

"Ja tas ir iespējams, lūdzu valstpiederīgos, kas to plāno, ātrāk atgriezties Latvijā, lai izvairītos no papildus problēmām," sociālajā vientē "Twitter" raksta ministrs.

ĀM skaidro, ka Covid-19 ierobežošanai vairākas valstis Eiropā - īpaši Polija, Čehija, Slovākija, Dānija un Ukraina - nosaka pārvietošanās ierobežojumus, tai skaitā robežu slēgšanu. Ministrija gan uzsver, ka pašreiz noteiktie ierobežojumi neskar kravu pārvadājumus. Lielākā daļa šo ierobežojumu stāsies spēkā šonakt.

Personām, kurām jāšķērso minētās valstis, šādos apstākļos pastāv risks nonākt karantīnas zonā, vai arī var nākties ievērot 14 dienu karantīnas nosacījumus ārvalstī. ĀM aicina sekot līdzi vietējo iestāžu informācijai.

Savukārt pēc atgriešanās Latvijā ir jāievēro piesardzības pasākumi, kurus noteicis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), atgādina ministrijā.

Komentējot Šengenas zonā esošo valstu lēmumus slēgt robežas, ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris aģentūrai LETA skaidroja, ka Šengenas zonas izkārtojums atļauj valstīm pieņemt tādu lēmumu, piemēram, ja tas ir nacionālās drošības jautājums, un ar to mums ir jārēķinās.

Viņš arī informēja, ka ārvalstīs esošie Latvijas valstspiederīgie saņems minēto informāciju īsziņu veidā. Viņš vērsa uzmanību, ka gaidāmie ceļošanas ierobežojumi ir ļoti nopietni, vienlaikus uzsverot, ka katram ceļotājam pašam ir jāpieņem atbildīgs lēmums.

Tāpat Beķeris aicināja atcerēties, ka situācija nepārtraukti attīstās un nevar paļauties, ka esošie apstākļi pēc nedēļas būs tādi paši.

Viņš arī atzina, ka ĀM Konsulārajā departamentā patlaban vērojams zvanu pieplūdums.

Vienlaikus ministrija atgādina, ka jau kopš 12. marta tā aicina neceļot ārpus Latvijas, izņemot ārkārtas gadījumus un gadījumus, kad personai no Latvijas jāatgriežas savā mītnes valstī.

ĀM aicina sekot līdzi informācijai Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta "Facebook" kontā " vai jautājumu gadījumā interesēties pa tālruni +371 263377 11.

Ja Latvijas valstspiederīgajiem nepieciešama konsulārā palīdzība, jāzvana uz Konsulārā departamenta diennakts tālruni ārkārtas situācijām +371 26337711 vai jāraksta uz e-pastu "palidziba@mfa.gov.lv".

Ar valstu piemērotajiem ieceļošanas ierobežojumiem var iepazīties ĀM mājaslapas sadaļā Konsulārā informācija. 

Ierobežojumi uz Eiropas Savienības (ES) valstu robežām galvenokārt attiecas uz iedzīvotāju pārvietošanos, taču arī preču apritei visticamāk būs šķēršļi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).

Viņš norādīja, ka Covid-19 izplatības radītā ārkārtas situācija ES atklāj vairākus aspektus, kurus iepriekš pat neievēroja. Kā piemēru Zīle minēja medicīnas preces, ko ES neražo, bet importē no Āzijas valstīm, tajā skaitā arī Ķīnas.

"Tik kritiskā situācijā, kāda ir izveidojusies patlaban, ES saprot, ka mums pat nav tādu ražotņu, kas varētu nodrošināt ES tirgu ar nepieciešamajām medicīnas precēm," atzina Zīle.

Viņš prognozē, ka esošās ārkārtas situācijas dēļ pilnībā netiks pārtraukta tirdzniecība, taču arī kravu pārvadātājiem jārēķinās ar stingru robežu kontroli gan būs.

Runājot par pārtikas preču pieejamību, Zīle pieļāva, ka varētu būt ierobežota pieejamība atsevišķām preču grupām, ko Latvija importē, piemēram augļiem. "Par pārtikas nepieejamību gan iedzīvotājiem nevajadzētu raizēties," mierināja Zīle.

Jau ziņots, ka Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē sestdien plānots lemt, vai atcelt starptautisko pasažieru pārvadājumus caur lidostu un ostu robežšķērsošanas vietām. Tāpat tiks lemts, vai atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus ar autobusiem un dzelzceļa transportu caur autoceļu un dzelzceļa robežšķērsošanas vietām.

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, vairākas valstis Eiropā - īpaši Lietuva, Polija, Čehija, Slovākija, Dānija un Ukraina - noteikušas pārvietošanās ierobežojumus, tostarp slēgušas robežu. Lielākā daļa šo ierobežojumu stāsies spēkā šonakt.