Ieskicējot iespējamos risinājumus, Viņķele sacīja, ja cilvēks ir inficēts, tad tas varētu būt parasts darbnespējas gadījums un nekādas kompensācijas, viņasprāt, šajā gadījumā nevajadzētu veidot. Savukārt, ja cilvēks nav inficēts, bet ir nepieciešama karantīna, lai redzētu, vai infekcija attīstās, tas varētu būt "robežgadījums". "Tas ir sabiedrības un paša darba devēja drošības dēļ," viņa uzsvēra, vienlaikus aicinot rīkoties sistēmiski.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) piebilda, ka gadījumā, ja augs ar "Covid-19" saslimušo skaits, nāksies domāt par slimības lapu apmaksas ierobežošanu gadījumos, ja cilvēks nebūs ievērojis piesardzības pasākumus un būs lēmis doties uz "Covid-19" skartajām valstīm, lai gan valdība ir ieteikusi uz šīm valstīm nedoties.
"Ja pārkāpj un dodas, tad jāskatās, kāds mehānisms varētu būt darba devējam - kā rīkoties gadījumos, ja netiek ievēroti nosacījumi, uz ko aicinām," sacīja Petraviča.
Premjers atzina, ka labklājības ministre iezīmē būtisku aspektu, proti, ka līdz šim nav domāts par pašu iedzīvotāju pienākumiem un atbildību "Covid-19" ierobežošanā. "Itālijā ir noteikta karantīna. Šajā valstī slimība izplatās no cilvēka uz cilvēku, bet Latvijā "Covid-19" konstatēts cilvēkiem, kuri atgriezušies no Itālijas. Latvijā vēl nav konstatēts gadījums, kad vīruss būtu nodots no cilvēka uz cilvēku. Mums ir jādara viss, lai vīruss netiktu nodots no cilvēka uz cilvēku. Ja ir ieteikums nebraukt uz Itāliju, bet kāds aizbrauc, tas rada naudas slogu sabiedrībai. Mums sāk rasties nopietni jautājumi. Mums nav līdz galam izanalizēts, kādai vajadzētu būt cilvēku atbildībai," uzsvēra Kariņš.