"de facto": "Uz papīra aptieka, dzīvē - pārtikas veikals." Aptieku īpašnieki par katru cenu cenšas saglabāt licences

Ņemot vērā, ka jaunas licences, it īpaši Rīgā, praktiski vairs iegūt nevar, farmācijas uzņēmumi nav gatavi no tām atteikties pat tad, ja konkrētā aptieka slēdzama vai ir nerentabla, un uzņēmēji licenci vienkārši tur, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Ka piemēru raidījums min iestādi Ieriķu ielā 66. Pēc Zāļu valsts aģentūras (ZVA) reģistra datiem, tur atrodas "Mēness aptieka", kam apturēta darbība, bet patiesībā adresē ir pārtikas veikals.

Aptiekas tur neesot jau vairāk nekā gadu. Pagājušā gada beigās īpašnieks to vēlējies piereģistrēt citā adresē, bet ZVA nepiekrita nepiemērotu telpu dēļ. Neraugoties uz to, licence vismaz pagaidām saglabāta ar adresi, kurā tās nav un vairs nebūs, vēsta "de facto".

No kopumā 19 aptiekām ar apturētu darbību, 10 ir "Mēness aptiekas". Arī, piemēram, Čaka ielā, kur faktiski aptiekas nav vairāk nekā gadu, taču licence tiek turēta. Interviju raidījuma "Mēness aptiekas" pārstāvošais holdings "Repharm" atteicis un atbilžu sniegšanai deleģējis Aptieku īpašnieku asociācijas izpilddirektori Kristīni Jučkoviču.

"Nu, es tieši precīzi par katru konkrēto gadījumu nevarēšu jums skaidrot, tur tomēr jāprasa komersantam atsevišķi," raidījumam sacīja Jučkoviča.

Cits piemērs ir "BENU Aptieka", kas atrodas Krustpils ielā 3, tomēr tikai retais tur iedomātos meklēt farmaceita palīdzību. Gājējiem šī vieta, kas atrodas starp maģistrālajām brauktuvēm tilta estakāžu ielokā, kur parasti stāv lielie kravas auto, ir teju nepieejama.

"de facto" norāda, ka tas liek uzdot jautājumu par biznesa rentabilitāti. Aptieka darbojusies pavisam īstu brīdi, turklāt tikai katru otro dienu līdz trijiem dienā. Darbība apturēta remonta dēļ, ZVA norādījis uzņēmums. Aptieku pārstāve Agnija Greiziņa gan Latvijas Televīzijai sniedza citus skaidrojumu.

"Aptieka darbojās laikā, kad tirdzniecības centrs "Ozols" tika rekonstruēts un tur esošā "BENU Aptieka" vairs nebija pieejama. Pēc tirdzniecības centra atvēršanas ir atkal atvērta arī "BENU Aptieka"," sacīja Greiziņa. "Attiecībā uz aptieku Krustpils ielā uzņēmuma mērķi ir mainījušies, un tā uz laiku ir slēgta līdz tālāka lēmuma pieņemšanai."

Krustpils ielas aptiekā reģistrēta arī zaļu izgatavošana. Tam esot stratēģiska nozīme, norāda raidījums, jo aptiekai, kurā izgatavo zāles, citu aptieku nedrīkst atvērt tuvāk par 500 metriem.

Zāļu izgatavošana bija reģistrēta arī minētajā tirdzniecības centrā, kas atrodas aptuveni 400 metru attālumā, taču remonta laikā teritorijā varēja ienākt konkurenti, jo šie noteikumi attiecas tikai uz faktiski strādājošām aptiekām. Aptiekas tādējādi ir ieinteresētas turēt licences, lai tirgu izmantotu atbilstoši savām interesēm, norāda raidījums. 

Galvenais ir licence, bet adresi, kurā to izmanto, vienas apdzīvotas vietas, piemēram, Rīgas robežās var mainīt pēc vajadzības.

ZVA "de facto" atzina, ka biznesa intereses te ir izskaidrojamas. Vēsturiski izveidojusies situācija, ka aptieku ir vairāk, nekā pieļauj normatīvie akti, jo ierobežojumi nāca vēlāk, bet esošās aptiekas neslēdza, tādēļ pēc anulētas licences jaunu dabūt nevarētu.

"Tādā gadījumā viņa pazustu nebūtībā, jā. Bet šobrīd normatīvais akts paredz, un kā padotības iestāde mēs ievērojam normatīvos aktu, šāda apturēšana ir paredzēta - tie ir seši mēneši plus seši mēneši un ar pamatojumu vēl trīs mēneši. Kopā 15 mēneši," raidījuma skaidroja ZVA direktora vietnieks Jānis Zvejnieks.

"de facto" norāda, ka praksē dīkstāve gan var būt arī ilgāka, jo nav noteikts, cik ilgi aptiekai jāstrādā. Līdz ar to ir iespējams atjaunot aptiekas darbību un tajā pašā dienā to atkal apturēt.

"Pārbaudīt aptieku uz vietas brauc Veselības inspekcija pēc noteikta grafika, jāņem vērā arī viņu resursi. Bet viņi parasti nepārbauda, vai aptiekā kāds krāso sienu vai maina logus. Tā nav Veselības inspekcijas kompetence," piebilda J.Zvejnieks.

Tas, kā tiktu mainīts normatīvais regulējums, ir Veselības ministrijas (VM) ziņā. Ministrijā arī notiek diskusijas un top jauni licencēšanas noteikumi, tomēr katrai pusei ir savas intereses.

Tīklu aptiekas pārstāvošā Aptieku īpašnieku asociācija rosina apturēšanas termiņu pagarināt līdz pat pieciem gadiem.

"Mēs piedāvājam mums ērtāko variantu. Tas ir tikai normāli piedāvāt mums ērtāko variantu un tālāk jau skatīties, kādā veidā mēs ar ministriju par šo diskutējam," raidījumam sacīja Jučkoviča.

Tik garam termiņam nepiekrīt Farmaceitu biedrībā, kur uzstāj uz skaidrākiem kritērijiem, kad aptieku licences vispār drīkst apturēt, kā arī esot jādomā, vai var būt beztermiņa licences, kā tas ir tagad. Savukārt, ja kāda licence atbrīvojas, priekšroka būtu dodama farmaceitiem, kas grib veidot individuālas aptiekas.

"Varētu valsts domāt, vai iet to ceļu, kā citās Eiropas valstis, un vispirms pateikt, definēt, cik licences mums ir vajadzīgas. Jo Veselības ministrijas diskusijās ir godīgi atzīts, ka pilsētās aptieku ir par daudz un ir apdzīvotas vietas, kur aptieku nav," "de facto" pauda Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute .

VM "de facto" pastāstīja, ka Latvijā ir par 68% vairāk aptieku nekā Eiropā.

"Ja mēs skatāmies OECD datus, tad tur, kur mēs esam lejas galā, nu piemēram, līdzmaksājumi, 37% valsts tikai finansē - pārējo pacients, tad aptieku skaita ziņā mēs esam galvgalī," raidījumam atklāja VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.

Tam, ka jāpārskata gan aptieku skaita un izvietojuma jautājums, gan licenču apturēšanas principi, piekrīt arī VM. Taču ministrijas pozīciju pagaidām neatklāj - par visu joprojām varot diskutēt, jo iespējas ir dažādas - to pierādījušas citas valstis. Piemēram, citviet licences nemaz nepieder pašiem komersantiem, bet tās dala valsts.

"Mēs esam gājuši to ceļu, ka mēs esam atdevuši licences privātajās rokās, un tas ir privātais bizness," uzsvēra Kaupere.

"de facto" norāda, ka tas ir ne tikai aptieku bizness pēc būtības, bet arī pašu licenču pirkšanas - pārdošanas bizness. Arī pie minētās Krustpils ielas aptiekai vajadzīgās licences "BENU aptieka" 2018. gadā tika, to iegādājoties no iepriekš Stabu ielā strādājošas aptiekas "Farm Melisa" īpašnieka par ceturtdaļmiljonu eiro.