Zēns stāsta, ka abi slēpojuši lejā pa nogāzi, taču viņš nav redzējis aptuveni 1,5 metrus dziļo bedri. "Es to neredzēju un iekritu tajā. Lai neiekristu pašā bedres dziļumā es lēkāju, taču tā rezultātā es radīju sniega nogruvumu."
Fokss atklāja, ka neiedomājās, ka varētu notikt nogruvums. Sniegs krita zēnam no mugurpuses un iestūma viņu vēl dziļāk bedrē.
"Es biju aiz Foksa brāļiem un skatījos citā virzienā. Tas notika tik ātri un mēs pat nepaspējām noreaģēt, kas īsti noticis," sacīja zēna tēvs.
"Kad tu slēpo lejā pa ātru nogāzi, tad ir jābūt atbildīgam un jānēsā līdzi speciāls raidītājs. Tā ir ierīce, kas raida mums signālu par personas atrašanās vietu," turpināja Gilons.
Tēvs sacīja, ka tāpat līdzi esot jānēsā zonde, kas ir gara kā kārts. Tā ir domāta tam, lai varētu saprast, cik dziļi cilvēks var būt. Viņš speciālās ierīces ieslēdzis aptuveni trīs līdz četru metru attālumā no dēla.
"Man šķita, ka biju tur ilgu laiku. Nevarēju pakustēties un nezināju, cik ilgi esmu zem sniega. Man nebija ne jausmas, kas notiek augšpusē. Zem sniega atrados 29 minūtes, lai gan šķita, ka tās bija tikai piecas," sacīja Fokss.
Zēns atminās, ka viņam bija ļoti auksti, kad viņš tika atbrīvots.