Lai arī mūsdienās visi galvenokārt uzticas zinātniskajai metodei un zināšanām, kuras ir iespējams pārbaudīt, pat visrūdītākajā skeptiķī noteikti var atrast kaut mazliet māņticības. Par to, no kurienes radušies visā pasaulē populāri ticējumi, vēsta portāls "Business Insider".
Spoguļa salaušana ir nelaimes priekšvēstnesis
Senie romieši esot uzskatījuši, ka spoguļi glabā cilvēka dvēseles fragmentus, līdz ar to, spoguļa salaušana tika uzskatīta par draudu viņa veselībai.
Tiesa, antīkās kultūras pārstāvji ticēja, ka dvēsele atjaunojas ik pēc septiņiem gadiem, tādēļ nodarītais kaitējums nebija uz ilgu laiku.
Pieklājības frāzes pēc šķaudīšanas
Senie romieši un grieķi uzskatīja, ka šķaudot, tāpat kā žāvājoties, pastāv iespēja pazaudēt daļu savas dvēseles.
"Senajos laikos bija daudz ticējumu par to, kā ir iespējams zaudēt savu dvēseli. Piemēram, mūsu senči ticēja, ka miega laikā dvēsele pamet ķermeni.
Ja cilvēkam neizteica svētību pēc škaudīšanas, pastāvēja risks, ka viņā var iemiesoties arī kāds cits gars," portālam "Washington Post" atklājusi folkloras pazinēja Moira Smita.
Lietussarga atvēršana iekštelpās
Šis ticējums ir atceļojis līdz mūsdienām cauri tūkstošgadēm - senie ēģiptieši uzskatīja, ka lietussargi un saulessargi ir karaliskajai ģimenei raksturīgi priekšmeti. To atvēršana iekštelpās tika uzskatīta par tiešu apvainojumu saules dievam Ra.
Ēģiptes impērijas laikā saulessarga ēna tika uzskatīta par svētu un bija paredzēta tikai dievu pēctečiem - karalim un viņa saimei. Tie, kuri uzdrošinājās iekāpt šī priekšmeta pavēnī pēc pašu gribas, bieži vien saskārās ar smagām sekām.