Krievijas uzdevumā Latvijas pilsonis centies iegūt informāciju par VDD personālu un pretizlūkošanas pasākumiem (1)

Minētā persona ar VDD amatpersonas starpniecību esot bijusi ieinteresēta iegūt Krievijas specdienestu interesējošo informāciju arī par VDD pretizlūkošanas pasākumiem, kā arī citas neizpaužamas ziņas, kuru nonākšana ārvalsts specdienesta rīcībā varētu nodarīt kaitējumu valsts drošībai.

Dienestā apliecināja, ka šis ir pirmais kriminālprocess, ko VDD ir sācis par dienesta amatpersonas vervēšanu spiegošanai ārvalsts specdienesta uzdevumā.

Plašākus komentārus dienests par šo lietu patlaban nesniedz.

Jau ziņots, ka VDD februāra vidū lūdza prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Latvijas pilsoni par VDD amatpersonas vervēšanu spiegošanai Krievijas specdienesta uzdevumā.

VDD rosinājis saukt minēto personu pie atbildības pēc Krimināllikuma panta par valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību. Par šādu noziegumu likums paredz brīvības atņemšanu no trim līdz 20 gadiem. Patlaban aģentūrai LETA nav izdevies noskaidrot vai prokuratūra apsūdzību jau cēlusi.

VDD pirmdien paziņojumā presei rakstīja, ka Latvijas pilsonis Krievijas specdienesta uzdevumā centās savervēt VDD darbinieku nolūkā panākt, lai viņš vāktu un nodotu ārvalsts specdienestam neizpaužamas un valsts noslēpumu saturošas ziņas, kas viņam bija pieejamas saistībā ar dienesta pienākumu pildīšanu un kuras Krievijas specdienests varētu izmantot pretēji Latvijas interesēm.

VDD kriminālprocesu pret minēto personu sāka 2019. gada 8. jūlijā un pirmstiesas izmeklēšanas rezultātā ir ieguvis pietiekamu daudzumu pierādījumu, kas apliecina aizdomās turētā vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Personai kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Tāpat ziņots, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ierosinātas un līdz tiesai nosūtītas trīs krimināllietas par spriegošanu Krievijas labā. Visas lietas pirms apsūdzību celšanas izmeklēja VDD. 

Viena no lietām ir pret AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ceļu meistaru Aleksandru Krasnopjorovu. Vīrietim pērn atstāta spēkā brīvības atņemšana uz trim gadiem un diviem mēnešiem un probācijas uzraudzība uz diviem gadiem.

Otra lieta ir pret Juriju Stilvi, kuram 2018. gada augustā Vidzemes rajona tiesa Madonā par spiegošanu Krievijas labā piemēroja trīs gadu nosacītu brīvības atņemšanu un atbrīvoja tiesas zālē. Viņš apcietinājumā atradās kopš 2018. gada decembra un sodā ieskaitīts šis apcietinājumā pavadītais laiks. Stilves lietā apelācijas sūdzība vai protests netika iesniegts un spriedums stājies spēkā 2018. gada augustā.

Savukārt patlaban Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiek skatīta krimināllieta, kurā par spiegošanu Krievijas izlūkdienesta uzdevumā un citiem noziegumiem apsūdzēta bijusī Latvijas Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra amatpersona Oļegs Buraks.

Saeimā pērn apstiprinātajā Nacionālās drošības koncepcijā teikts, ka darbu pret Latviju īsteno vairāku valstu izlūkošanas un drošības dienesti. Būtiskāko apdraudējumu NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu kolektīvajai drošībai, kā arī Latvijas valsts nacionālajai drošībai un interesēm rada Krievijas specdienesti.