"Ja saslimšu ar "Covid-19", kā mani izmeklēs un ārstēs?" Informācija Latvijas iedzīvotājiem

Ko sagaidīt, ja esmu saslimis?

Pēc informācijas saņemšanas no Slimību profilakses un kontroles centra Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvji sazināsies ar konkrēto personu.

Pēc tam viņu nogādās Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā vai Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā ārstēšanai.

Kādā režīmā strādā mediķi?

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāde strādā pēc noteikta maršruta katru dienu no pulksten 8 līdz pulksten 22.

Paraugus laboratorijā nogādā maksimums 12 stundu laikā.

Vai ir zāles pret koronavīrusu? 

Šobrīd nav, bet ir medikamenti, kas mazina simptomus. Šobrīd Pasaules veselības organizācija (PVO) strādā pie vakcīnas izstrādes. Tāpat tiek izmēģināta dažādu jau pieejamu medikamentu efektivitāte, ārstējot "Covid-19".

Kembridžā bāzēta moderno terapiju un biotehnoloģiju kompānija nosūtījusi izmēģinājumiem pirmās vakcīnas pret jauno koronavīrusu "Covid-19", vēsta žurnāls "Time".

Vakcīna tika radīta 42 dienas pēc "Covid-19" vīrusa ģenētiskās sekvencēšanas, ko janvāra vidū paveica Ķīnas zinātnieki. Vakcīnas nosūtītas uz Nacionālo alerģijas un infekcijas slimību institūtu Betesdā, ASV.

Pirmie izmēģinājumi ar cilvēku varētu notikt jau aprīlī.

Kā palīdzēt bērnam, kurš satraucas par "šausmīgu vīrusu"? 

Bērni stresa situācijās var reaģēt dažādi, piemēram, vēlas vairāk būt blakus vecākiem, kļūst nemierīgāki, atturīgāki, dusmīgi, satraukti. Vecākiem būtu atbalstošā veidā jāatbild uz bērna reakciju – jāuzklausa raizes, jāizrāda mīlestību, uzmanību, jāvelta bērnam papildu laiku. 

"Ieklausies bērna teiktajā, runā laipni, nomierini viņu," rekomendē SPKC speciālisti. 

Ja iespējams – bērnam jānodrošina iespēju spēlēties un atpūsties. 

Jāizvairās no bērna nošķiršanas no tuviniekiem – bērnam vajadzētu būt kopā ar saviem vecākiem un ģimeni. "Ja bērnam jābūt slimnīcā, saglabā kontaktu, piemēram, regulāri sazvanoties."

Tiem bērniem, kuri ir vecumā, kad vecāki saskaras ar daudziem jautājumiem, būtu jāpastāsta bērnam par notikušo, jāizskaidro faktus, jāsniedz skaidru informāciju par to, kā samazināt risku saslimt. Jāizmanto tādus vārdus, kurus bērns attiecīgajā vecumā izprot. 

Saslimšana ar koronavīrusu ir nāves spriedums?

Daudz ko mēs joprojām nezinām par koronavīrusu, bet, pamatojoties uz jaunākajiem datiem, šķiet, ka tas ir salīdzinoši viegls vīrusu infekcijas paveids.

Ir 2% liels mirstības koeficients, vēsta PVO.

"Tie 2%, kas nomirst, arī ir vissmagākie saslimšanas gadījumi. Viņi jau atrodas slimnīcā. Tātad, pat slimnīcā esošajiem ir 98% lielas izredzes izdzīvot. Tas noteikti nav nāves spriedums," medijam "Business Insider" norāda slimnīcu sistēmas īpašās patogēnu programmas direktors un Kolumbijas universitātes epidemioloģijas profesors Stīvens Morss.

Sejas maskas nēsāšana pasargās no vīrusa saķeršanas

"Ļoti daudziem cilvēkiem patīk tā domāt. Un, protams, maska sniedz drošības sajūtu. Bet problēma ir tā, ka cilvēki, kuri nēsā šīs maskas, parasti tās nēsā nepareizi. Viņi nekad nav īsti apmācīti. Viņi, iespējams, nezina, kāda veida masku valkāt," norāda profesors.

Ar antibiotikām var izārstēt koronavīrusu

Vīrusi un baktērijas ir divi dažādi mikrobi. Tātad mēs baktēriju ārstēšanai izmantojam antibiotikas. Vīrusu ārstēšanai mēs lietojam pretvīrusu zāles.

Tā, piemēram, ar sezonālo gripu, tas ir vīruss, un tāpēc viens no veidiem, kā mēs varam ārstēt vai mazināt dažus simptomus, ir "Tamiflu" lietošana.

Tas ir pretvīrusu medikaments. Tātad antibiotikas attiecībā uz šo vīrusu nedarbojas, ja vien jums nav sekundāras infekcijas, kurām ir baktēriju raksturs.

"Tas ir ļoti izplatīts nepareizs priekšstats. Tagad ir pāris zāles, kas ir eksperimentālas, taču tās vēl ir izstrādes stadijā," norāda Morss.

Vai sejas maska mani pasargās? 

Veseliem cilvēkiem NAV jālieto medicīniskā maska, lai sevi pasargātu no inficēšanās ar COVID-19 infekciju izraisošo koronavīrusu. Medicīniskās maskas lietošana profilaktiskos nolūkos rada viltus ilūziju par aizsardzību no inficēšanās, kā rezultātā cilvēki nereti aizmirst par pareizas roku un respiratorās higiēnas ievērošanu.

Medicīniskā maska nepieguļ cieši sejai, kā arī tās filtrācijas pakāpe nav pietiekama. Medicīniskās maskas lietošana neizslēdz inficēšanās iespēju arī netieša kontakta ceļā, pieskaroties piesārņotām virsmām, vai cieša kontakta gadījumā ar inficētu personu, kad inficēšanās var notikt caur acu gļotādu, kas var būt infekcijas slimības ieejas vārti.

Tādēļ svarīgi ir atcerēties, ka jāizvairās no pieskaršanās acīm, degunam un mutei, jo vīruss no apkārtējām virsmām var nokļūt uz rokām, bet pieskaroties acīm, degunam vai mutei, persona var sevi inficēt.

Masku lietošana mazina vīrusu izplatīšanu tiem cilvēkiem, kuri jau ir slimi un kuriem jāpārvietojas sabiedriskās vietās vai jāsatiekas ar citiem cilvēkiem, tostarp pacientiem ārstniecības iestādēs.

Individuālie aizsardzības līdzekļi, tai skaitā respiratori vai aizsargmaskas ir nepieciešamas tiem cilvēkiem (tajā skaitā arī ārstniecības personām), kuras aprūpē ar "Covid-19" inficētu personu vai personu, par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tā varētu būt inficējusies ar "Covid-19", jo viņi atrodas ļoti ciešā kontaktā ar inficēto cilvēku.

Kā pareizi lietot ķirurģisko masku?

Ķirurģisko masku lietošanā ļoti būtiski ir pareiza maskas uzvilkšana un pareiza maskas noņemšana, nepieskaroties pašai maskai, kam seko obligāta roku mazgāšana ar ziepēm vai roku dezinfekcija pirms maskas uzvilkšanas un pēc maskas novilkšanas.

Izmantojot medicīnisko masku jāatceras, ka tā ir vienreizlietojamā maska un tā ir jāizmet atkritumu tvertnē tiklīdz tā kļūst mitra vai pēc divu stundu lietošanas.

Kā medicīnisko masku pagatavot arī mājas apstākļos?

• Izmanto marles gabalu, kura izmērs ir 90X60 cm un vates gabalu, kura izmērs ir 15X15 centimetri un biezums 1 centimetrs.
• Marles gabalā iesaiņo vati tā, lai veidotos trīs slāņi un augšējo un apakšējo malu ieloka un tad savirpina marles galus, lai iegūtu divus saišu pārus.
• Marles gabala vietā var izmantot arī marles pārsēju.
• Lai izveidotu aizsargmasku, pietiek ar izmēru – garums 7 metri un platums 24 centimetri.
• Izgatavo vates gabalu 15X15 ar biezumu 1 centimetrs.
• Daļā pārsēja ietin vates gabalu.
• Saites maskai gatavo nogriežot 80 centimetrus atlikušā pārsēja, pārgriežot šo gabalu gareniski uz pusēm un salokot vairākās kārtās, lai izveidotos saite, kuru piešuj pārsējā ietītajam vates gabalam.
• Paša pagatavoto sejas masku pēc lietošanas var izmazgāt un lietot atkārtoti.

Vai ir efektīvāks līdzeklis?

Viens no efektīvākajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kas tiek tirgots gan medicīnas preču, gan saimniecības preču veikalos, ir respirators. Izvēloties respiratoru ir jāņem vērā, vai uz tā ir atzīme FFP3 (EN 149).

Atbildīgie dienesti aicina pārliecināties par atzīmes esamību par bioloģisko aizsardzību, kā arī ieteicams izvēlēties respiratorus ar vārstu. Ļoti svarīgi panākt, lai respirators cieši piegulētu sejai.

Ieteikumi tiem, kuri apmeklējuši "Covid-19" skartās teritorijas vai bijušas ciešā kontaktā ar "Covid-19" slimnieku

Ja esat apmeklējis kādu no "Covid-10" infekcijas skartajām teritorijām un jums NAV nekādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes - klepus, sāpes rīkles galā, paaugstināta ķermeņa temperatūra -, tiek rekomendēts novērot savu veselības stāvokli 14 dienas kopš izbraukšanas no minētās teritorijas, tai skaitā mērot ķermeņa temperatūru divas reizes dienā - no rīta un vakarā.

Bērniem tiek rekomendēts 14 dienas kopš izbraukšanas no "Covid-19" infekcijas skartā reģiona palikt mājās un neapmeklēt izglītības iestādes.

Ja 14 dienu laikā no izbraukšanas no "Covid-19" infekcijas skartā teritorijas parādās akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes, nekavējoties jāzvana 113.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) organizēs laboratorisko izmeklēšanu, un, novērtējot Jūsu veselības stāvokli, pieņems lēmumu par turpmāku rīcību: smagas saslimšanas gadījumā organizēs nepieciešamo medicīnisko palīdzību, bet vieglas slimības gadījumā sniegs rekomendācijas turpmākai rīcībai.

Ja laboratoriskās izmeklēšanas rezultātā NETIKS apstiprināta "Covid-19" infekcija, tiks rekomendēta ārstēšanās mājas režīmā kā jebkuras akūtas elpceļu infekcijas gadījumā. Pēc izveseļošanās Jums tiks rekomendēts līdz 14 dienai kopš izbraukšanas brīža no "Covid-19" skartās teritorijas turpināt sekot savam veselības stāvoklim, tai skaitā mērot ķermeņa temperatūru divas reizes dienā - no rīta un vakarā.

Ja laboratoriskās izmeklēšanas rezultātā TIKS APSTIPRINĀTA "Covid-19" infekcija, NMPD brigāde nogādās slimnīcā turpmākai ārstēšanai.

Ja esat bijis ciešā kontaktā ar "Covid-19" infekcijas slimnieku (to noteiks Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs), tiks piedāvāta pašizolācija mājās 14 dienas kopš kontakta ar infekcijas slimnieku. Šajā periodā ļoti svarīgi sekot savam veselības stāvoklim. Pērējā rīcība līdzīga, kā atgriežoties no "Covid-19" infekcijas skartās teritorijas.

Vispārējie profilakses pasākumi

"Covid-19" infekciju izraisošais koronavīruss galvenokārt izplatās:

• tieši kontaktējoties ar inficētu personu;
• sīku pilienu veidā, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot,
• tieši pieskaroties inficētai personai (paspiežot roku, vai skūpstoties),
• kā arī netieša kontakta ceļā, pieskaroties virsmām un priekšmetiem, kam pieskārusies inficētā persona (piemēram, durvju rokturiem).

Ņemot vērā minēto pats svarīgākais ieteikums visiem cilvēkiem ir roku higiēnas (bieža un rūpīga roku mazgāšana vai dezinfekcija) un respiratorās higiēnas (pareiza klepošanas, šķaudīšanas un deguna šņaukšanas kultūra) ievērošana.

Ieteikumi

Ja ir akūtas elpceļu infekcijas pazīmes, nedoties uz darbu un izvairīties no sabiedrisko vietu apmeklēšanas un tuviem kontaktiem ar citiem cilvēkiem.

Klepojot un šķaudot, ievērot šādus principus:

• neklepot un nešķaudīt citiem virsū un neļaut, ka pašam šķauda vai klepo virsū;
• klepojot un šķaudot nosegt muti un degunu ar vienreizlietojamo salveti, kuru pēc lietošanas izmest atkritumos, un pēc tam nomazgāt rokas;
• ja nav salvetes, klepot vai šķaudīt piedurknē, bet nedarīt to plaukstā;
• Bieži un rūpīgi mazgāt rokas ar ūdeni un ziepēm vismaz 20 sekundes., īpaši pēc sabiedrisku vietu apmeklēšanas, pirms ēšanas, pirms pieskaršanās sejai, pēc tualetes apmeklējuma;
• Ja nav iespējas nomazgāt rokas – ieteicams dezinficēt rokas ar spirtu saturošiem roku dezinfekcijas līdzekļiem.

Efektīvākie sadzīvē pieejamie dezinfekcijas līdzekļi ir etanola 70% šķīdums un nātrija hipohlorīta 0,1-0,5% šķīdums, kas ir sadzīvē lietojamais balinātājs. Var tik izmantoti arī citi dezinfekcijas līdzekļi, kuriem ir norādīta efektivitāte pret koronavīrusiem vai apvalkotiem vīrusiem.

Atcerēties, ka skārienjutīgās ierīces, piemēram telefonu virsmas varbūt arī piesārņotas ar vīrusiem un baktērijām, tādēļ ieteicams regulāri tas tīrīt, izmantojot spirtu saturošos dezinfekcijas līdzekļus.

Izvairīties no pieskaršanās sejai (acīm, degunam un mutei) ar nemazgātām rokām.

Izvairīties no tuva kontakta ar cilvēkiem, kuriem ir akūtas elpceļu infekcijas simptomi, ieteicama mazāk kā divu metru distances ievērošana.

Regulāri tīrīt un dezinficēt virsmas un priekšmetus, kuriem bieži pieskaras cilvēki, izmantojot sadzīvē lietojamus dezinfekcijas līdzekļus;

Regulāri tīrīt un vēdināt telpas.